Latgalē pieciem tiltiem atjaunos dzelzsbetona konstrukcijas

Rīga, 4.apr., LETA. Latgalē pieciem tiltiem atjaunos konstruktīvos elementus, lai savlaicīgi novērstu ekspluatācijas laikā radušos defektus un palielinātu tilta kalpošanas laiku, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC norāda, ka šonedēļ sākti darbi Ludzas novadā, kur atjaunos tiltu pār Istras upi uz vietējā autoceļa Lauderi-Vecslabada-Šķaune (V545), kā arī Rēzeknes novadā uz autoceļa Varakļāni-Nagļi-Žogoti (V592), kur uzlabojumus veiks tiltam pār Rēzeknes upi. Darbus plānots pabeigt līdz jūnija beigām.

Būvdarbu laikā pāri abiem tiltiem būs nodrošināta autotransporta un gājēju satiksme, bet būs jārēķinās ar ierobežojumiem, atzīmē LVC.

Uz tilta pār Istru braukšanas ātruma ierobežojums būs 40 kilometri stundā, platuma ierobežojums būs trīs metri, savukārt uz tilta pār Rēzeknes upi satiksmi organizēs pa vienu joslu ar pagaidu luksoforu un ātruma ierobežojums būs 30 kilometri stundā, bet platuma - trīs metri.

Maija otrajā pusē darbus sāks arī uz tilta pār Rēzeknes upi uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12), kur paredzēts atjaunot bojātās barjeras, remontēt brauktuves konstrukcijas betona virsmu un deformācijas šuves.

Tāpat vēl diviem tiltiem Latgalē atjaunos margas un barjeras, kas bojātas ceļu satiksmes negadījumos - ietves margas uz tilta pār Dubnu uz autoceļa Līksna-Kalupe-Vecvārkava-Rožupe (V678) un tilta pār Vārnieni drošības barjeras uz reģionālā autoceļa Balvi-Kapūne (P47).

Būvdarbus veic SIA "Rīgas tilti" par 492 720 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Būvju profesionālā uzraudzība".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Rīgas tilti" 2022.gadā strādāja ar 15,506 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33% vairāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums guva 305 401 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Rīgas tilti" reģistrēta 1991.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,505 miljoni eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Albins Jasaitis (29,73%), Mārtiņš Sproģis (26,55%), Tomass Klauss Hugo Oto Ulička (21,86%) un Matiass Ernsts Ulička (21,86%).

LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.