Industrijas jaunumi

Teritoriālā reforma atkritumu apsaimniekošanā nesniedz gaidīto rezultātu

30.07.2024 . "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs
Šobrīd strādājam 11 pašvaldībās. Diemžēl jāsaka, ka, neskatoties uz to, ka veiksmīgi attīstāmies, Administratīvi teritoriālā reforma viennozīmīgi nesniedz gaidīto rezultātu. Uzņēmumi cerēja, ka novados, kas izveidojās apvienošanās rezultātā, rīkos lielos iepirkumus, kas diemžēl tā nenotika. Piemēram, iepriekš strādājām Tērvetes novadā, bet tā vietā, lai pēc apvienošanās Dobeles novads izsludinātu jaunu konkursu un iegūtu kvalitatīvu pakalpojumu, Tērveti atdeva savam Dobeles komunālajam pakalpojuma...

Tendence

Gada panākumi un neveiksmes nozarē

Vides apsaimiekotāji startē biržā

Kompānijām attīstoties, lielākie vides apsaimniekošanas koncerni – “Eco Baltia” un “Clean R grupa” – veiksmīgi kotējuši obligācijas biržā "Nasdaq Riga". Februārī "Eco Baltia" emitēja obligācijas 8 miljonu eiro apmērā, bet decembrī "CleanR grupa" emitēja trīs gadu obligācijas 15 miljonu eiro apmērā. Abi uzņēmumi norādījuši, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi novirzīti grupas investīciju plānu īstenošanai.

Pašvaldības atsakās no svētku uguņošanas

Latvijā arvien izplatītāka ir atteikšanās no salūtiem pašvaldību rīkotu svētku laikā. To veicinājušas gan rūpes par vidi, gan karš Ukrainā. Piemēram, Rīgas svētkos augustā uguņošanas vietā notika dronu šovs. Siguldas novada dome lēma turpmāk salūtu novada teritorijā atļaut vien gadumijā, liedzot uguņošanu citos svētkos. Pret šādu lēmumu iebilda Neatkarīgo pirotehniķu asociācija (NaPA), kas solīja vērsīsies Satversmes tiesā. Dome kā kompromisu paredz ikdienā ļaut lietot F1 kategorijas uguņošanas ierīces, bet arī pret to pirotehniķi iebilst.

Izaicinājumi un atbalsts

Saeima atbalsta atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izveidi

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā paredz īstenot institucionālu reformu, pārejot no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, un mainīt atkritumu apsaimniekošanas pārraudzības sistēmu, katrā reģionā izveidojot vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas reģionālos centrus. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie centri būs publiskas personas publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veiks attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus. Izmaiņas paredz arī uzlabot atkritumu apsaimniekošanas darbību kontroli. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aplēsēm, patlaban Latvijā apglabā 40% sadzīves atkritumu, taču, lai sasniegtu Eiropas Savienības direktīvās noteiktos mērķus, līdz 2035.gadam Latvijai apglabājamo atkritumu apjoms jāsamazina četras reizes.

Atbalsta vecu un neefektīvu apkures iekārtu nomaiņu

Maijā izsludināta pirmā iesniegumu atlases kārta, dodot iespēju pilsētu mājsaimniecībām saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu pieslēgumu izveidei centralizētām siltumapgādes sistēmām. Projektu iesniegumu atlases pirmajā uzsaukumā pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums - 3 000 000 eiro. Projektam pieejamais ERAF finansējums ir atkarīgs no siltumenerģijas pieprasījuma jaudas, taču nevarēs pārsniegt 4400 eiro uz vienu deklarēto iedzīvotāju īpašumā, kur tiks veikta siltumapgādes uzlabošana. Kopējais programmas finansējums ir 12,44 miljoni eiro. Pateicoties šīm investīcijām, līdz 2025.gada beigām plānots panākt piesārņojuma smalko daļiņu emisiju samazinājumu vismaz 50 tonnas gadā un vismaz 2795 iedzīvotāji gūs tiešu labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem.

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2022 . gada apgrozījuma

Nr. Nosaukums Nozare Reģist
rācijas
gads
2022. neto
apgrozījums,
tūkst., EUR
Apgrozījuma
izmaiņas,
pret 2021., %
Peļņa 2022,
tūkst., EUR
Renta
bilitāte
Darbinieki
1
TOLMETS, SIA
Hika iela 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 1999 309 578 -7.62% 7 032 2.27% 104
2
ITERUM, AS
Elejas iela 1, Grēnes, Olaines pag., Olaines nov., LV-2127 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 2003 78 952 55.82% -45 -0.06% 243
3
METALEKSPO, SIA
Rencēnu iela 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 1999 63 290 2.01% 1 212 1.92% 37
4
Getliņi EKO, SIA
Kaudzīšu iela 57, Rumbula, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 1997 50 833 63.83% 2 696 5.3% 135
5
Eco Baltia vide, SIA
Getliņu iela 5, Rumbula, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2121 T. 67799999
Atkritumu izvešana, konteineru noma 1996 49 316 44.26% 5 546 11.25% 486
6
Clean R, SIA
Vietalvas iela 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 2004 48 679 18.73% 4 833 9.93% 610
7
Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša iela 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 2010 48 504 0.87% 1 951 4.02% 12
8
SANEKSS METĀLS, SIA
Tukuma iela 3 – 12, Rīga, LV-1002 T. 80000104
Metāllūžņi 2017 40 289 -2.08% 428 1.06% 8
9
TM Recycling, SIA
Granīta iela 14, Rīga, LV-1057 T. 22123357
Metāllūžņi 2013 30 740 20.91% 1 706 5.55% 39
10
Depozīta Iepakojuma Operators, SIA
Granīta iela 27, Acone, Salaspils pag., Salaspils nov., LV-2119 T. 25613000
Atkritumu pārstrāde 2020 18 474 4 086 22.12% 17

Viedokļi

Drošības nozares kompāniju asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks

Apsardzes nozarē jāveicina godīga konkurence

Drošības nozares kompāniju asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks
Apsardzes nozares sakārtošanas darbs turpinās. Ir ieviests Apsardzes darbības reģistrs, par kura nepieciešamību Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) runāja jau kopš 2014. gada. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un citām kontrolējošajām institūcijām ir neatsverama nozīme, lai ar reģistra starpniecību samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē. Ceram, ka reģistra informāciju izmantos gan publiskās personas, gan privātie apsardzes pakalpojumu pircēji, kas vēlas saņemt kvalitatīvu pakalpojumu no godprātīgiem...
Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības valdes priekšsēdētāja Līga Līce

Nodokļu pieauguma un nozares regulējumam jābūt saprātīgam

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības valdes priekšsēdētāja Līga Līce
Interaktīvās azartspēles, tāpat kā visi citi interaktīvie izklaides veidi, izjuta strauju augšupeju Covid-19 pandēmijas laikā, kad klātienes izklaižu iespējas bija stipri ierobežotas, vai pat neiespējamas. Pandēmijas gadi bija pietiekami, lai diezgan ievērojami mainītu cilvēku paradumus, un daudzās jomās attālinātais vai interaktīvais ir kļuvis par normu. Vienlaicīgi statistika rāda, ka pēc ierobežojumu atcelšanas spēlētāji atgriezās arī fiziskajās jeb zemes spēļu zālēs un kazino un patlaban sadalījums...