Industrijas jaunumi

Latvija no alus ražotājvalsts kļuvusi par importētāju

30.07.2024 . Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš
Baltijas valstu tirgus ir neliels, un ražotāji savas lielās jaudas izvieto tur, kur ir izdevīgāk, attiecīgi pārējais Baltijas tirgus kļūst par patērētājiem. Diemžēl Latvijas gadījumā divi lieli globālie spēlētāji ‒ "Carlsberg" ("Aldaris") un "Royal Unibrew" ("Bauskas alus", "Lielvārde", "Lāčplēsis", "Līvu", "Madonas") ‒ ir izdomājuši, ka viņiem izdevīgāk ir ražot kaimiņvalstīs un Latvijā tikai tirgot. Nesen tika publicēti dati par valstīm, kas visvairāk importē alu, un Latvija ir trešajā vietā pasaulē....

Tendence

Gada panākumi un neveiksmes nozarē

Pārtikas eksports aug

Neskatoties uz kopējo eksporta apjomu samazinājumi, pārtikas nozare ir viena no retajām, kas uzrāda pieaugumu. Šogad jūnijā pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 38,1 miljonu eiro jeb 30,4% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo mēnesi. Pārtikas produktu eksporta pieaugumā lielu lomu spēlē augstas cenas, piemēram, labībai, situācijai Ukrainā palielinot neskaidrību globālajā tirgū. Pieprasījums pēc pārtikas produktiem būtiski nemazinās arī recesijas laikā, tādējādi šī nozare ir stabilāka.

Pārtikas inflācija būtiski augstāka par vidējo

Jūlijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 11,2%. Pārtikas cenām ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju, jo tā veido ceturto daļu no mājsaimniecības patēriņa groza. Pārtikas cenu pieaugums, tapāt kā vidējā inflācija, bremzējas, tomēr pārtikas inflācija ir būtiski augstāka par vidējo inflāciju un jūlijā tā bija gandrīz divas reizes augstāka, radot būtisku spiedienu uz mājsaimniecību izdevumiem, it īpaši ar zemiem ienākumiem.

Izaicinājumi un atbalsts

Rentabilitāte pārtikas produktu ražošanā samazinās

Kopumā vidējā rentabilitāte Latvijas pārtikas produktu ražošanas nozarē pērn samazinājās līdz 1,3%, liecina Latvijas Bankas dati. Gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumi varējuši nodrošināt vien 0,6% rentabilitāti, kamēr augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi sasnieguši 3,8% rentabilitāti. Arī piena produktu ražotājiem rentabilitāte bijusi zema – 0,7% –, bet maizes ražotājiem – 2,4%. Pirmā ceturkšņa dati liecina, ka pārtikas ražotājiem kopumā rentabilitāte nokritusi līdz 0,3%. Gaļas un piena pārstrādes uzņēmumiem tā kļuvusi negatīva, bet zivju produktu un maizes ražotājiem ir uzlabojusies. Latvijas Bankas ekonomiste Jekaterina Petkeviča atzīmē, ka pērn cenas vēl bija gana elastīgas, lai pieaugumu pārnestu uz patērētājiem. Šogad šī tendence sāk beigties, vērtējot pirmā ceturkšņa nozaru rentabilitātes. Turklāt procentu likmju pieaugums sāk ietekmēt uzņēmumu rentabilitāti un izmaksas, lai arī to kāpums ne tik daudz ietekmē lauksaimniekus vai tirgotājus, bet vairāk tieši nekustamā īpašuma nozari.

Uzņēmumiem atbalsts ražošanas procesu automatizācijai

Uzņēmumiem pieejams atbalsts ražošanas procesu automatizācijai digitalizācijas programmā "Atbalsts komercdarbības procesu digitalizācijai". Atbilstoši Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētās programmas noteikumiem uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi un pētniecības organizācijas var saņemt atbalstu līdz 100 000 eiro apmērā digitālo projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt digitalizāciju komercdarbībā un paaugstināt produktivitāti. Finansējumu var piesaistīt digitālo produktu, pakalpojumu, lietojumprogrammu, procesu izstrādei, ieviešanai vai pārveidošanai. Atbalsts pieejams granta veidā, kuru LIAA izmaksās pēc sekmīgas projekta īstenošanas. Atbalstu varēs saņemt tādām aktivitātēm kā pārdošana, personāla vadība, datu un resursu pārvaldība, transports un loģistikas sistēmu vadība, ražošana, kvalitātes kontrole, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošība.

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2022 . gada apgrozījuma

Nr. Nosaukums Nozare Reģist
rācijas
gads
2022. neto
apgrozījums,
tūkst., EUR
Apgrozījuma
izmaiņas,
pret 2021., %
Peļņa 2022,
tūkst., EUR
Renta
bilitāte
Darbinieki
1
Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības iela 4, Dobele, Dobeles nov., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 1991 231 261 34.4% 6 851 2.96% 382
2
RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas iela 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 1991 126 854 15.48% -3 153 -2.49% 849
3
Amber Latvijas balzams, AS
Aleksandra Čaka iela 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 1991 108 129 38.53% 6 332 5.86% 608
4
Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu nov., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 1991 91 234 41.29% 2 883 3.16% 261
5
Cido Grupa, SIA
Ostas iela 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 1994 78 921 11.82% 1 969 2.49% 317
6
Preiļu siers, AS
Daugavpils iela 75, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 1991 77 749 32.68% 1 703 2.19% 274
7
Tukuma Piens, AS
Jelgavas iela 7, Tukums, Tukuma nov., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 1996 76 561 16.37% 2 818 3.68% 192
8
KARAVELA, SIA
Atlantijas iela 15, Rīga, LV-1015 T. 67496400
Zivju pārstrāde, pārtika 2001 72 063 20.35% 4 958 6.88% 188
9
RĒZEKNES GAĻAS KOMBINĀTS, SIA
Rīgas iela 22, Rēzekne, LV-4601 T. 64607300
Gaļas pārstrāde, pārtika 2001 62 667 20.43% 1 212 1.93% 546
10
FOREVERS, SIA
Granīta iela 9A, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 1996 61 765 22.48% 2 571 4.16% 761

Viedokļi

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš

Starp alus ražotājiem konkurence ir ļoti sīva

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš
Latvijas aldariem kā atvieglojums nāca pandēmijas beigas un tas, ka Covid laikā slēgtās kafejnīcas, restorāni un āra terases atkal pieplūda ar apmeklētājiem un tūristiem, kas veido būtisku daļu Latvijas alus noieta. Šis segments ir atguvies, bet, diemžēl, vēl ne pirmspandēmijas līmenī. Atelpa gan pēc pandēmijas alus ražotājiem nesanāca, jo sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, kas attiecīgi radīja ķēdes reakciju visās ražošanas nozarēs. Specifika tieši alus darītājiem ir tā, ka tā ir ļoti energo un darbietilpīga...
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure

Latvijas pārtikas ražotājiem šis ir stabilizācijas gads

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure
Latvijas pārtikas uzņēmumi šo gadu varētu dēvēt par stabilizācijas gadu, kurā ir daudz izaicinājumu, bet situācija kopumā nav tik draudīga kā kara sākumā, 2022.gadā nevarēja saprast, kas notiks rīt, šodien un pat pēc stundas. Dažām no izejvielām pašlaik cenas ir stabilizējušās, daļai cenas ir samazinājušās, bet ir izejvielas, kurām cenas ir dubultojušās, piemēram, cukurs. Banku likmju kāpums ražotājus ietekmē vienkārši dramatiski, un ņemt kredītus par tādiem procentiem daudziem uzņēmumiem, īpaši...