2023.gads vēja enerģijas nozarē ir bijis strauju pārmaiņu gads. Ja iepriekšējo 11 gadu laikā Latvijā nebija izbūvēts neviens jauns vēja parks, tad 2022.gada nogalē darbu uzsāka vēja parks Tārgalē, kas teju divkāršoja kopējo mūsu valstī izbūvēto vēja parku jaudu, palielinot to līdz 137,4 megavatiem (MW). Šogad darbu uzsāka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas daudziem nozares pārstāvjiem viesa cerības par vairāku problēmjautājumu sakārtošanu un nozares straujāku attīstību. KEM izveidošana bija sen gaidīts un pareizs solis, taču līdz nozares pilnīgai sakārtošanai vēl tāls ceļš ejams. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis globālo enerģētikas tirgu, un šogad īpaši izjūtam tā sekas. Lielais pieprasījums pēc vēja elektrostacijām izdara spiedienu gan uz piegāžu ķēdēm, gan materiālu pieejamību, gan cenām, kuras ir kāpušas par 40%, savukārt ražotāji Eiropā cenšas ierobežot izejmateriālu iepirkšanu no Ķīnas. Tas viss palēnina globālo nozares attīstību, bet investoru interesi par projektu attīstīšanu Latvijā ietekmē arī vietējie politiskie lēmumi un no tiem izrietošie normatīvie akti, kas, diemžēl, ne vienmēr ir caurspīdīgi, piemēram, kā gadījumā ar valsts meža zemju piešķiršanu komersantam bez konkursa. Vairāki atkrastes vēja enerģētikas nozarē nozīmīgi spēlētāji ir atmetuši vēlmi investēt Baltijas tirgū, pievēršoties citiem reģioniem. Arī lejupejošā elektroenerģijas cena liek investoriem koncentrēt resursus jau nobriedušākos tirgos, kas piedāvā stabilu politisko regulējumu un ieņēmumu garantijas mehānismus. Nākamo gadu izaicinājums būs izsvērti apgūt vēja potenciālu un sakārtot elektroenerģijas pārvades tīklu. Šogad ieviestās jaudu rezervācijas maksas, kas tika gaidīts kā risinājums spekulatīviem projektiem, nenesa gaidīto rezultātu, un jaunas brīvās jaudas vēja parku projektu attīstīšanai nav pieejamas pietiekamā apjomā. Būtiskākais izaicinājums būs, šķietami veicinot nozares attīstību un sakārtojot normatīvos aktus, neaizmirst par godīgu un konkurenci veicinošu nozares regulējumu. Nākamajā un aiznākamajā gadā būvniecības fāzē ieies vismaz trīs privātā kapitāla vēja parku projekti. Tas nozīmē, ka jau 2025.-2026. gadā Latvijā no vēja enerģijas iegūtās elektroenerģijas jaudas varētu sasniegt apmēram 500 MW.