Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes joprojām ir salīdzinoši zemas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) 2022.gadā digitālās pamatprasmes bija 51% iedzīvotāju. Tādēļ viens no galvenajiem mērķiem ir panākt to vispusīgu uzlabošanos, lai līdz 2030.gadam pietuvotos Eiropas līmeņa konkurētspējai atbilstoši Eiropas digitālās desmitgades prioritātēm un mērķiem. Latvijas 17.vieta DESI liecina, ka IKT jomā vēl ir daudz izaicinājumu. Tīkla savienojamībā esam tikai 20. vietā, kas raksturo to, kāda ir mūsu tīkla infrastruktūra. Šādi radītāji liecina par to, ka ieguldām nepietiekoši gan mobilajā, gan optiskajā tīkla pārklājumā, bet citas valstis investē daudz vairāk. Lai situāciju uzlabotu, ir jādomā par vienotu valsts politiku un investīcijām tīkla infrastruktūrā. Liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vēl arvien nav gatavi mūsdienu digitālās pasaules izaicinājumiem un iespējām, tādēļ digitālās tehnoloģijas tiek ieviestas kūtri. Viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir zināšanu trūkums par digitalizāciju, kā arī izglītota personāla trūkums. Turpinās automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana kā valsts, tā privātajā sektorā. Tomēr, ja valsts institūciju darbā šie risinājumi tiek izmantoti samērā plaši, arī finanšu sektorā strādājošās kompānijas izmanto procesu automatizāciju, tad liela daļa MVU ar šādu risinājumu ieviešanu nesteidzas. Galvenokārt pieaudzis vien to uzņēmumu skaits, kuri automatizāciju izmanto dokumentu plūsmas pārvaldībai un apstrādei. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski pieauga kiberdrošības apdraudējums. Lai arī šī gada laikā iedzīvotāju un uzņēmēju izpratne par kiberdrošības zināšanu un prasmju nozīmi ir augusi, tomēr aptuveni 60-75% MVU joprojām ir problēmas ar drošības sistēmām. Tomēr kopumā IKT nozari arī šogad raksturo dinamiska attīstība un straujš izaugsmes temps. Nozares īpatsvars IKP sasniedzis jau 6%, tās kopējais apgrozījums ir 4,7 miljardi eiro, bet peļņa – 614 miljoni eiro. Par nozares pienesumu tautsaimniecībā liecina samaksāto nodokļu apjoms – IKT nozare ar 720,45 miljoniem eiro ir trešā lielākā nodokļu maksātāja valstī. Nozares eksports ir pārsniedzis 2,7 miljardus eiro un turpina uzrādīt arvien pieaugošu tendenci.