Īres auto uzņēmumi šogad pirmajā pusgadā ir reģistrējuši 20,6% no kopējā jaunreģistrēto automašīnu skaita. 2023.gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrētas kopumā 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir par 21,6% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Tāpat šogad pirmajā pusgadā pārsniegts kopējais reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019.gadā, kā arī reģistrēts lielākais automašīnu skaits pirmajā pusgadā kopš 2008.gada. Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, kā arī, atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot autoparkus. Procentuāli lielāko pienesumu jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijās ir devis jaunu elektroautomobiļu reģistrāciju skaita pieaugums, kas veido 2,2 reizes. 2023.gada pirmajā pusgadā jaunu vieglo pasažieru elektroautomašīnu reģistrācijas veidoja 9,1% no kopējā vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita. Jauna vidējā un smagā komercauto reģistrāciju skaitā arī ir novērojams reģistrāciju skaita pieaugums - par 24,3%.Vienlaikus starp vidējiem un smagajiem komercauto 99,5% ir dīzeļa automašīnas, bet 0,46% saspiestās dabasgāze (CNG) automašīnas, lai gan iepriekšējos gados CNG automašīnas veidoja vidēji 4,5%. Šis ir solis atpakaļ vidējā un smagā komercauto autoparka zaļināšanā, kur ir nepieciešama lielāka valsts iesaiste un fokuss. Lai arī redzam, ka 2023.gada pirmais pusgads salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu pārsvarā visās reģistrāciju kategorijās ir bijis ar pozitīvu vērtējumu, tomēr nevaram neņemt vērā citus apstākļus, kas ietekmē ne tikai auto tirdzniecības nozari, bet ekonomiku kopumā. Iemesli tam ir dažādi, taču biežākie jauna auto pirkuma atlikšanai ir inflācija un EURIBOR likme. Auto tirgu negatīvi ietekmē straujā Eiropas Centrālās bakas procentu likmju celšana, kas padara finansējumu dārgu un daudziem arī nepieejamu. Otrajā pusgadā varam sagaidīt, ka atgriezīsies sen neredzēti akciju un atlaižu piedāvājumi auto tirdzniecībā. Pat valsts sniegtais atbalsts elektroautomašīnu iegādei nespēj kompensēt augsto EURIBOR likmi, tādēļ jūtami mazinājies arī elektrisko spēkratu pasūtījumu skaits un tas var negatīvi ietekmēt CO2 emisiju mērķu sasniegšanu.