Noslēdzoties 2022/2023. gada sezonai, lauksaimnieki caur rūgtumu smēja, ka ir piedzīvoti visi dabas untumi, kas iespējami – sals pavasarī, kas nosaldēja ogulājus un augļu kokus, tam sekojošais sausums, kas izkaltēja gan graudu sējumus, gan zālājus, un noslēgumā lietavas ar lielgraudu krusu, kas sakapāja to, kas tomēr bija izaudzis. Diemžēl, bijām piemirsuši kailsalu. Īss kailsals ar ne pārāk zemām temperatūrām nav nekāds retums - ik ziemu iestājas periods, kad temperatūras paliek negatīvas, taču sniegs vēl nav uzsnidzis. Šādus sala periodus, kur temperatūra nenoslīd zem -10 grādiem ziemāji pacieš salīdzinoši labi. Tomēr redzējām, ka temperatūras stabiņš, sevišķi naktīs noslīdēja krietni zem -10 grādiem, valsts centrālajā daļā sasniedzot -15 un -17 grādus, austrumu daļā noslīdot pat zem -20. Šādas temperatūras bez sniega segas ziemājiem gan var būt letālas. Situāciju nepatīkamāku augiem padara arī spēcīgais vējš, kura rezultātā sajūtu temperatūra ir vēl par pāris grādiem zemāka. Ir pāragri spriest par to, kā šis kailsals būs ietekmējis ziemāju sējumus. To redzēsim tikai pavasarī – ja atsākoties veģetācijai, augi dzīs mazas, baltas, jaunas saknītes, un lauki sāks atkal iekrāsoties zaļi, kailsalu būsim pārcietuši. Patlaban satraukums vairāk ir par iespējamo situāciju, kad salam seko atkusnis un atkal kailsals, jo temperatūru svārstību rezultātā augsnei ‘’staigājot’’ tiek sarauta kultūraugu sakņu sistēma, tie aiziet bojā un pavasarī lauki jāsēj no jauna. Kailsals varētu ietekmēt arī augļudārzus, jaunākus krūmus, zemenes un vīnogas, jo tiem var apsalt saknes. Ja krūmājiem un ogulājiem vēl ir iespēja mazliet “palīdzēt”, apsedzot sakņu zonu ar kūdru vai salmiem, tad par lielajiem kultūraugu laukiem atliek tikai turēt īkšķus un cerēt uz ka tie izturēs.