Pēdējie gadi ikvienam ir likuši nepārtraukti pielāgoties jauniem apstākļiem un neparedzētām pārmaiņām, tāpēc šogad aizvien daļa sabiedrības cenšas atgūt stabilitāti un saglabā piesardzību. Banku darbība ir cieši saistīta ar ekonomikas norisēm valstī, tāpēc arī mums šis ir bijis izaicinošs laiks, un 2023.gads ir nesis vairākus zīmīgus notikumus, kas ietekmē arī šā gada plānus un prognozes. Viens no būtiskākajiem pavērsieniem pagājušajā gadā noteikti bija straujais EURIBOR likmes kāpums, kas pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā pārsniedza 4% atzīmi. Tas piebremzēja, taču neapstādināja kreditēšanas tirgus aktivitāti. Arī 2024.gada pirmajā ceturksnī sabiedrībā aizvien novērojam zināmu piesardzību - cilvēki gaida Eiropas Centrālās bankas lēmumus par EURIBOR likmes izmaiņām, cerot uz tās drīzu kritumu. 2023.gada nogalē politiķi pieņēma lēmumu par kompensāciju izmaksu katram kredītņēmējam. Lai iedzīvotājiem varētu izmaksāt šīs kompensācijas, bankas valsts budžetā pirmajā ceturksnī iemaksājušas 24 miljonus eiro. Pozitīvas vēsmas nākotnē varētu nest hipotekāro kredītu pārkreditēšanas regulējums, kas veicina vienkāršāku, ātrāku un lētāku procesu, kā arī atceļ hipotekāro kredītu reklāmas aizliegumu. Tas veicinās sabiedrības izpratni, ļaus klientiem ātrāk un vieglāk uzzināt par mājokļu kreditēšanas iespējām, dažādu banku piedāvājumiem, kā arī izvērtēt tos, lai izvēlētos izdevīgāko. Likuma izmaiņas varētu aktivizēt banku konkurenci par klientu piesaisti un pozitīvi ietekmēt mājokļu tirgu un kreditēšanu ilgtermiņā, taču paredzam, ka tas nebūs grūdiens būtiskai kreditēšanas izaugsmei. Nozares statistika liecina, ka pagājušajā gadā cilvēki Latvijā aktīvāk pievērsušies uzkrājumu veidošanai, turklāt ievērojami pieaudzis tieši termiņnoguldījumu apmērs. Kopējais noguldījumu portfelis pērn sasniedza 21 miljardu eiro, no kuriem 21% ir termiņnoguldījumi. Tāpat iepriecinoša situācija vērojama pensiju 3. līmeņa statistikā - pieaudzis gan uzkrājumu veidotāju skaits, gan kopējā uzkrājumu summa. 2023.gadā dalībnieku skaits pārsniedza 397 tūkstošus cilvēku (369 tūkstoši 2022.gada beigās), un kopējais aktīvu apmērs bija 732 miljoni eiro iepretim 599 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tas norāda, ka cilvēki jūtas finansiāli stabili un aizvien vairāk pievēršas uzmanību savai finanšu drošībai arī nākotnē. Raugoties uz uzņēmējdarbību, redzam, ka pagājušais gads atsevišķās nozarēs nav bijis viegls, un uzņēmēji joprojām ir piesardzīgi ar saviem attīstības plāniem, tomēr ekonomiskās prognozes šim gadam ir pozitīvas. Redzam, ka mazie un vidējie uzņēmēji ir vislabāk spējuši pielāgoties pastāvošajiem ekonomiskajiem apstākļiem un vēlas turpināt savas ieceres, tomēr daudzi uzņēmēji šobrīd ir vēl piesardzīgi. Tomēr piesardzība nav būtiski apturējusi kreditēšanas aktivitāti - 2023.gadā komercbanku izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem saglabājies 2022.gada līmenī. Arī šajā segmentā jūtama EURIBOR pieauguma ietekme, tāpēc ziņas par likmes samazināšanos veicina optimismu uzņēmēju vidū. Pēc mūsu aptaujas datiem, trešdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad plāno paplašināties un vairums sagaida, ka viņu pārdošanas apjomi pieaugs vai saglabāsies nemainīgi, salīdzinot ar 2023.gadu. Bankas turpina aktīvi atbalstīt uzņēmumus izaugsmes plānu īstenošanā, izsniedzot finansējumu, un meklē arvien jaunus veidus, lai klientiem būtu pieejams izdevīgs un pieejams finansējums. Aizvien aktīvāka cīņa notiek krāpniecības novēršanā gan Latvijā, gan visā pasaulē. Krāpnieki ik gadu kļūst aktīvāki un meklē arvien jaunus veidus, kā no upura iegūt naudu vai veikt kādas krāpnieciskas darbības. Situācijas uzlabošanai nozarē nepārtraukti tiek meklēti jauni risinājumi, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, un vienlaikus cenšoties pēc iespējas vairāk izglītot sabiedrību, lai pasargātu iedzīvotājus no krāpnieku shēmām.