Līdz ar ekonomikas bremzēšanos, gan nebanku kreditēšana, gan finanšu tehnoloģiju nozare piedzīvoja sabremzēšanos, bet šobrīd tās atgūstas. Ņemot vērā izmaiņas, ko nozare piedzīvoja gan regulējuma attīstības, gan globālo tendenču dēļ, asociācija 2023.gadā lielu uzmanību veltījusi nozares padziļinātai izpētei. Pēdējos pāris gados turpinājusies tendence, kas tirgū bija novērojama arī pirms tam - dalībnieku skaita samazināšanās. Rezultāts no licencēšanas prasību celšanas, tostarp 2020.gadā palielinot speciālās licences pakalpojumu sniegšanai izmaksas, tirgū paliek nobriedušākie spēlētāji, kas pievērš uzmanību atbildīgai biznesa praksei, kā arī patērētāju finanšu pratības līmeņa celšanai. Rezultātā ir uzlabojusies sabiedrības attieksme pret nebanku kreditētājiem. Nebanku kreditēšanas nozares regulējuma attīstība, padarījusi Latvijas tirgu par vienu no regulētākajiem Eiropā. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi ierobežoja maksimālās procentu likmes, maksātspējas vērtēšanas kārtību. Izmaiņas iedeva arī lielu grūdienu attīstībā tiem nozares spēlētājiem, kas tirgū palika, motivējot arvien uzlabot klientu kredītspējas vērtēšanas modeļus un ātrumu. Fiksēta termiņa nebanku kredīti jaunajiem klientiem tiek noraidīti apmēram 74,6% gadījumu. Prognozēt nākotnes tendences un izdarīt pilnīgus secinājumus par šobrīd notiekošo varēsim pēc kāda laika. Bet komentējot šobrīd aktuālo - nozares uzņēmumi uzskata, ka Finanšu ministrijas iecere īstenot vienādotu pieeju nodokļu iekasēšanas politikas veidošanā attiecībā uz bankām un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem patreizējos ekonomiskajos apstākļos nav pamatota. Ja banku sektors šobrīd, pateicoties EURIBOR likmju pieaugumam, guvis "netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu", tad nebanku sektoram EURIBOR likmju pieaugums ir attiecīgi sadārdzinājis pieejamo finansējumu, kuru nebanku aizdevēji uz patērētāju pārlikt nevar, jo to kredītdevējiem ir saistoši likumā noteiktie procentu likmju ierobežojumi. Papildus jāņem vērā, ka nebanku kredītdevējiem nav pieejams salīdzinoši lētais finansējums, kāds pieejams bankām - depozīti. Tādējādi par nebanku sektora aplikšanu ar jebkādu "virspeļņas" nodokli nav pamata, jo šim sektoram nekāda virspeļņa neveidojas.