Satversmes tiesa pērn novembrī par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu, uzsverot, ka lielo Latvijas ostu attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam un likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties ostu pārvaldības modeli. Satversmes tiesa secināja, ka no pašvaldības principa izriet tostarp valsts pienākums tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību ievērot tās kompetenču autonomijas principu, finanšu autonomijas principu un konsultēšanās principu. Tādējādi satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) ieskatā Satversmes tiesas lēmums dod valstij rīcības brīvību sameklēt efektīvāko ostu pārvaldības modeli, bet vienlaikus, viņaprāt, uz ostu reformu ir jāskatās plašākā nozares kontekstā, nevis tikai kā uz ostu administratīvo pārvaldības veidu. Tāpat janvāra izskaņā Saeima pieņēma grozījumus, kas pieļauj rosināt ostu reformas gaitas pārkatīšanu, tādējādi Ministru kabinetam līdz 2024.gada 30.jūnijam iesniedz Saeimai ziņojumu par ostu pārvaldības reformas īstenošanu. Ja ostu pārvaldes reformas gaitu būs nepieciešams pilnveidot vai pārskatīt, valdībai būs jāsagatavo un jāiesniedz nepieciešamos šā likuma grozījumus. Tāpat noteikts, ka no 2024.gada 15.februāra Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde turpina darboties tādā pašā statusā, kāds tām bija līdz 2024.gada 14.februārim.