Saeima 20.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Nacionālās kiberdrošības likumu, lai būtiski stiprinātu kiberdrošību Latvijā. Ar to tiks ieviestas stingrākas drošības prasības valsts, pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem šajā jomā. Šis likums arī ieviesīs Eiropas Savienības (ES) prasības par vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmas drošību visā ES. Jaunais likums būtiski uzlabos novecojušā un nepietiekamā Informācijas tehnoloģiju drošības likuma trūkumus, norāda Saeimā. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ļoti svarīgi, ka ne tikai uzraudzības pasākumi turpmāk būs stingrāki, bet arī kiberdrošības incidentu ziņošanas prasības kļūs nopietnākas, iepriekš akcentējis par pieņemtā likuma virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS). Latvija patlaban ir otrajā vietā ES aiz Polijas kiberuzbrukumu ziņā, un, piemēram, 2022.gadā 16% no visiem Krievijas kiberuzbrukumiem bija vērsti tieši pret Latviju, iepriekš paudusi Aizsardzības ministrija (AM). Viens no šī likuma mērķiem ir uzlabot kiberdrošības pasākumus tā, lai varētu laikus prognozēt, novērst un pārvarēt kiberapdraudējumu, kā arī likvidēt tā sekas, nodrošinot pakalpojumu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības nepārtrauktību. Jaunais likums nosaka Nacionālās kiberdrošības centra izveidošanu. Tā būs centrālā iestāde, kas rūpēsies un pārraudzīs valsts kiberdrošību, kā arī sadarbosies ar citām valstīm šajā jomā. Tajā strādās AM un "Cert.lv" darbinieki.