Procentuāli ir grūti izrēķināt, cik lielu daļu kiberdraudu izdodas novērst pirms sabiedrība jutusi ietekmi, bet skaidrs, ka vairāk nekā 99% to neviens neizjūt. Sabiedrība pilnīgi noteikti neizjūt, jo ir ļoti, ļoti maz incidentu, kurus sabiedrība pamana un par kuriem publiski runājam un analizējam. Lielākā daļa uzbrukumu tiek atvairīti automatizēti ar, piemēram, DDoS atvairīšanas mehānismiem vai mehānismiem, kas ir konkrētajās organizācijās. Kopumā esam ļoti cienījami pretstāvējuši gan uzbrukumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju, gan cita veida uzbrukumiem. Ja runājam par pasargāšanu, tad ļoti cenšamies popularizēt DNS ugunsmūri, jo tā lietotāji tiek pasargāti no Latvijā aktīvajām krāpniecības kampaņām, tikko tās nonāk CERT.LV redzeslokā. Ja viens lietotājs mūs informē, tad dažu minūšu laikā kampaņa ir pārbaudīta un ievietota ugunsmūrī, un tālāk jau visi, kas lieto ugunsmūri un mēģinātu uzķerties, tiktu aizsargāti. Jaunajā likumā otrajā lasījumā ir iniciatīva noteikt, ka DNS ugunsmūris ir jāpiedāvā visiem elektronisko sakaru komersantiem saviem lietotājiem. Šogad pirmajā ceturksnī no ļaundabīgu vietņu apmeklēšanas DNS ugunsmūris lietotājus pasargāja apmēram pusmiljons reižu. Lietotāju procentuālais īpatsvars šobrīd nav liels, bet jau šajā nelielajā skaitā gandrīz pusmiljons reižu novērsusts, ka cilvēks sasniedz pikšķerēšanas vai ļaunatūras vietni. Tas liecina, ka diemžēl cilvēki joprojām klikšķina uz saitēm, kas viņiem tiek atsūtītas, un tas arī liecina, ka ugunsmūris ir efektīvs mehānisms, kā lielu daļu no komerciāli motivētiem incidentiem samazināt un apturēt.