Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu un pakalpojumu attīstībai, kā arī privātā sektora digitalizācijas un jaunu pakalpojumu veidošanas veicināšanai līdz 2029.gadam piešķirs 174,7 miljonus eiro, paredz jūnija sākumā valdības pieņemtie noteikumi No kopējā finansējuma Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums plānots 148,5 miljonu eiro apmērā, bet nacionālais finansējums 26,2 miljoni eiro. Minētais finansējums plānots valsts pārvaldes IKT risinājumiem, e-pakalpojumiem un lietotnēm, cita veida IKT infrastruktūrai, tostarp lielapjoma datorresursiem un iekārtām, datu centriem, sensoriem un citām bezvadu iekārtās, tostarp arī tādām, kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem. Maksimālais projekta īstenošanas ilgums noteikts trīs gadi vai cits ar Ministru kabineta lēmumu noteikts termiņš, bet ne ilgāk par 2029.gada 31.decembri. Kā vienu no projektiem, kas varētu būt īstenojams, preses konferencē pēc valdības sēdes vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) minēja pases apstrādes un pieejamības uzlabošanu. "Kā jūs atceraties, pirms neilga laika mums bija lielas diskusijas, ka pases ir dārgas," atgādināja politiķe. Pēc viņas paustā, lai noturētu pases cenu zemu, ir nepieciešams digitalizācijas process gan tajā, ko dara Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, gan attiecībā uz iedzīvotājiem. "Piemēram, viena no iniciatīvām varētu būt pašapkalpošanās kioski pie pasu saņemšanas," precizēja ministre. Vēl viens prioritārs projekts varētu būt saistīts ar kravas auto reģistrāciju un pārbaužu veikšanu uz Latvijas robežas, procesus digitalizējot, lai mazinātu rindas uz robežas. "Tas dotu ieguvumu mums visiem, bet galvenokārt uzņēmējdarbības videi," pārliecināta ministre. Tāpat varētu tikt veikta Būvniecības valsts kontroles biroja un Valsts zemes dienesta sistēmu efektivizācija, mazinot birokrātiju.