Veselības ministrija (VM) 204.gada februārī vērsās pie Rīgas pašvaldības, aicinot pašvaldību būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā un apšaubot "Rīgas Dzemdību nama" atbilstību mūsdienu prasībām. Vēstulē veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) paudis, ka esot apņēmies veikt "nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes organizēšanā", lai ilgtermiņā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami, kvalitatīvi un aprūpes sistēma ilgtspējīga un noturīga. Viens no plānotās veselības aprūpes sistēmas reformas mērķiem esot efektīva slimnīcu tīkla pārvaldība, vienlaikus nodrošinot vienotu klīnisko slimnīcu augstāko vadību un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī. Ministrs norāda, ka Rīgā stacionāros traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumus nodrošina trīs stacionārās ārstniecības iestādes - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), valsts "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" (TOS) un Rīgas 2.slimnīca, piedāvājot gan terciāra līmeņa, gan sekundāra līmeņa neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību. Viņa ieskatā valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā nepieciešams turpmāk attīstīt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un RAKUS. VM sola, ka ne 2.slimnīca, ne arī TOS netiks slēgtas, taču, iespējams, tās varot tikt pārprofilētas, attīstot tajās citus pakalpojumus. Pastāv iespēja, ka, piemēram, 2.slimnīcas traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumi tiktu pārcelti uz PSKUS, bet TOS pakalpojumi uz RAKUS, tādējādi "nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību abos Daugavas krastos". Vēstulē ministrs arī norāda uz problēmām saistībā ar Rīgas Dzemdību nama pakalpojumiem. Viņš pauž, ka attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi "Rīgas Dzemdību nams" neesot mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta. VM norāda, ka Rīgas Dzemdību nama specializācija esot pārāk šaura, jo "mūsdienu dzemdniecībā sarežģījumu gadījumos nepieciešama multidisciplināra aprūpe un terciārā līmeņa tehnoloģijas, tai skaitā augsta līmeņa intensīvās terapijas nodaļas iespējas ar iespējamu nepārtrauktu pacienta monitorēšanu un iespēju pacientam sniegt orgānu aizstājterapijas un atbalsta funkcijas, diagnostikas tehnoloģiju pieejamību diennakts režīmā, kā arī apmācītu medicīnas personālu, kam ir pieredze neikdienišķu situāciju risināšanā". VM atzīmē, ka šobrīd sarežģījumu gadījumos no Rīgas Dzemdību nama uz RAKUS tiek pārvestas nedēļnieces pēc dzemdībām. Atsevišķās situācijās tas esot izšķirošs faktors pacientes dzīvībai.