Pēc stagnācijas perioda Latvijas ekonomika šogad augs. Izaugsme būs balstīta uz iekšējo pieprasījumu – mājsaimniecību patēriņa kāpumu un valsts sektora tēriņiem un investīcijām, tostarp aizsardzības sektorā. Eksporta ceļš nebūs līdzens. Neskatoties uz atsevišķiem pozitīvākiem mēnešiem, šogad kopumā gaidām eksportēto preču un pakalpojumu apjoma kritumu. Eksportā straujāku kāpumu ceram redzēt gada nogalē un nākamgad, kad eksporta tirgu atkopšanās palīdzēs spēcīgāk augt arī Latvijas ekonomikai.
Atšķirības pasaules ekonomiku un centrālo banku kursā
ASV ekonomikas noturība turpina pārsteigt. Tas zināmā mērā ir atbalstošas fiskālās politikas nopelns, un palīdz arī iespaidīgais produktivitātes kāpums un imigrācijas veicinātais darbaspēka pieplūdums. Turklāt, ekonomikas struktūras dēļ ierobežojošās monetārās politikas ietekme uz ASV ekonomiku parādās vēlāk nekā, piemēram, Eiro zonā, kur jau divus gadus vērojam stagnāciju. Arī šī gada sākumā Eiro zonas ekonomika joprojām bija stagnācijā. Parādās arvien lielāka plaisa starp Eiropas valstīm. Kādreizējais vilcējspēks un mums svarīgais tirdzniecības partneris – Vācija – flirtē ar recesiju. Tikmēr dienvidu valstīs, piemēram, Itālijā un Spānijā redzama ne tikai izaugsme pakalpojumu sektorā, bet pat signāli par atgūšanos apstrādes rūpniecībā. Galvenā labā ziņa Eiropā ir tā, ka darba tirgus joprojām ir ļoti noturīgs, un zemā inflācija nozīmē, ka pirktspēja pakāpeniski uzlabojas. Eiro zonas ekonomika šogad joprojām stagnēs (+0,4%), straujāku izaugsmi uzrādot 2025. gadā (+1,4%).
Inflācijas atkāpšanās ASV nenorit tik strauji, kā iepriekš prognozēts, tādēļ Federālo Rezervju bankas (FED) pārstāvji jau izteikušies, ka vēl nav pienācis laiks mazināt likmes. Prognozējam, ka FED bāzes procentu likmes varētu sākt samazināt vēlāk – septembrī. Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ievērojami tuvāk inflācijas mērķa sasniegšanai. “Swedbank" prognoze un pašu ECB pārstāvju teiktais liecina, ka ECB likmes sāks mazināt jūnijā. Līdz tam vēl ceram redzēt jaunus datus, kas apstiprinās mūsu prognozes par sarūkošu inflāciju un mazāk strauju algu kāpumu. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam diezgan cieši seko arī EURIBOR, no 4% šobrīd saruks līdz 3% šī gada beigās. Tālāks kritums būs vērojams arī 2025. gadā, likmei nostabilizējoties pie 1,75%.
Inflācija – zema, bet riski saglabājas
“Swedbank" prognozē, ka inflācija šogad Latvijā būs 1,5% apmērā. 2024. gadā inflāciju uz leju joprojām vilks zemās enerģijas cenas, kuru ietekme vien pakāpeniski un ar novēlošanos atspoguļojas patēriņa cenās. Savukārt nākamā gada laikā šie inflāciju mazinošie enerģijas cenu efekti izzudīs. Turklāt pēc 2025. gada desinhronizācijas no Krievijas kontrolētā BRELL elektroapgādes tīkla elektrības cenas Baltijā varētu būt augstākas un svārstīgākas nekā šobrīd. Ekonomikas izaugsmes tempiem uzlabojoties, veselīgāks pieprasījums veicinās nedaudz straujāku cenu kāpumu (2,5%) nākamgad. Augšupvērsts spiediens uz inflāciju visā prognozēšanas periodā saglabāsies no pakalpojumu cenu puses. To virzīs joprojām spēcīgais algu kāpums (8% šogad un 7,5% nākamgad).
Risku inflācijai gan netrūkst, un tie ir galvenokārt saistīti ar ģeopolitiku. Viens no tiem – iespējams tālāks Tuvo Austrumu konflikta saasinājums. Jo vairāk saspīlējumu šajā resursiem bagātajā un pasaules pārvadājumiem svarīgajā reģionā, jo lielāka iespēja, ka pēkšņi strauji kāpj, piemēram, enerģijas izejvielu (naftas, dabasgāzes) cenas. Šādam scenārijam īstenojoties, Eiropas un Latvijas iedzīvotājiem nāktos atkal pieredzēt patēriņa cenu kāpumu. Turklāt inflācijas atgriešanās, un pat arī tikai risks, ka inflācija var atkal uzliesmot, ietekmēs monetārās politikas lēmumus. Tas var nozīmēt, ka ECB nesāk mazināt procentu likmes jūnijā, vai kā minimums – nemazina tās tik strauji, cik šobrīd tiek prognozēts. Arī citas centrālās bankas, visdrīzāk, no likmju samazināšanas atturētos, un sliktākajā gadījumā (ja pasaules izejvielu cenas būtiski pieaugs) likmes pat varētu tikt celtas. Vēl viens augstas inflācijas periods komplektā ar ilgstoši augstām procentu likmēm ekonomikas izaugsmes atgūšanos pārceltu uz vēlāku laiku.
Iekšējais pieprasījums stutēs Latvijas ekonomiku
Straujš algu kāpums ilgtermiņā rada riskus mūsu uzņēmumu konkurētspējai. Savukārt pozitīvais aspekts algu kāpumam ir, protams, fakts, ka iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas. Neskatoties uz straujāku-nekā-prognozēts bezdarba kāpumu pērnā gada nogalē, darba tirgus joprojām vērtējams kā noturīgs. Mēs jau, visticamākais, esam tikuši pāri bezdarba pīķim (ap 7% gada sākumā), jo jaunākie pieejamie dati par reģistrēto bezdarbu liecina par bezdarba mazināšanos aprīlī. Uz vēsturiskā fona zemais bezdarbs, straujais algu kāpums kopā ar lēno inflāciju uzlabos patērētāju noskaņojumu un veicinās vēlmi tērēt. Tādējādi viens no ekonomikas vilcējspēkiem būs privātais patēriņš.
Latvijas ekonomika šogad augs, tomēr pieauguma temps būs piezemēts (1,4%). Ekonomikas attīstību balstīs ne tikai mājsaimniecības, bet arī publiskais sektors. Gaidāms samērā straujš investīciju kāpums gan ES fondu un Rail Baltica projektu ietekmē, gan arī pienesums no aizsardzības tēriņu un investīciju puses. Savukārt privātās investīcijas šogad būs švakas, un par to atkopšanos varam runāt drīzāk vien 2025. gadā, kad procentu likmes būs zemākas un pieprasījums ekonomikā – spēcīgāks.
Valsts sektoram šogad būs pozitīva ietekme uz IKP, taču “monētas otra puse” ir lielāks budžeta deficīts. Jau šobrīd redzam, ka lēnākas ekonomikas izaugsmes un zemākas inflācijas dēļ valsts maciņš nepildās tā, kā iepriekš Finanšu ministrija prognozējusi. Tas nozīmē, ka budžeta deficīts šogad varētu pārsniegt 3%, un esošie ministrijas izdevumu plāni liek domāt, ka ir risks šo Eiropas Komisijas noteikto deficīta robežu pārkāpt arī 2025. gadā. Pat, ja deficīta pārsniegums tiks vērtēts kā neliels un īslaicīgs, visdrīzāk, redzēsim pastiprinātu Eiropas Komisijas uzraudzību un prasību samazināt valsts budžeta izdevumus vai palielināt ieņēmumus, kas ierobežotu ekonomikas izaugsmi.
Eksporta atkopšanās ceļš nebūs līdzens
Šogad Lietuvas ekonomika augs līdzīgi mums (1,8%), bet citu mūsu tirdzniecības partneru – Eiro zonas un Zviedrijas – ekonomikas joprojām stagnēs, savukārt Igaunijā pat turpināsies kritums. Tādēļ skaidrs, ka eksports Latvijas ekonomiku šogad nebalstīs. Pērnā gada nogalē preču eksporta rādītāji gan pozitīvi pārsteidza, un arī gada sākumā eksports turējies labi. Tomēr uzņēmumu skats uz eksporta pasūtījumiem joprojām ir visai drūms uz vēsturiskā fona. Tādēļ, visticamāk, nesenās pozitīvās ziņas gluži vienkārši ir signāls tam, ka eksporta atkopšanās ceļš nebūs līdzens – būs gan veiksmīgāki, gan ne tik veiksmīgi mēneši. Straujāks un noturīgāks pieauguma temps eksportā gaidāms vien nākamgad, kad spēcīgākas izaugsmes un zemāku procentu likmju iespaidā sāks atgūties būvniecības aktivitāte un mājokļu tirgi tirdzniecības partnervalstīs.
Foto: Freepik.com / ijeab