Latvijas ekonomika sāka sarukt 2022. gada rudenī, un tās sniegums būs vārgs arī šī gada pirmajā pusē. Joprojām prognozējām seklu un īslaicīgu lejupslīdi ar nelielu kritumu iedzīvotāju patēriņā un eksportā. Inflācija ir garām savam augstākajam punktam, un gaidāms, ka šī gada laikā tā straujiem soļiem atkāpsies. Lai gan nenoteiktība saglabājas augsta, dziļas ekonomikas krīzes scenārija īstenošanās šobrīd izskatās mazāk ticama nekā rudenī kā Latvijā, tā arī Eiropā kopumā. Tai pat laikā prognozējam lielāku procentu likmju pieaugumu nekā iepriekš. Tas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme 2024. g ...

Caurskatāmība jeb atklātība tiek uzskatīta par vienu no labākajiem preventīvajiem pasākumiem korumpētas rīcības novēršanai. Atklātība uzņēmējdarbībā ir subjektīvs jēdziens, un to parasti definē kā standartu kopumu, par kuru ir vienošanās noteiktas kopienas ietvaros. Visbiežāk šādus standartus vai līdzīgus vispārīgus ētikas pamatprincipus ievieš, pateicoties sabiedrisko organizāciju līdzdalībai, kā arī kolektīvās rīcības un uzņēmējdarbības iniciatīvu ietvaros.Organizācijas atklātību nosaka, izvērtējot publiski pieejamo informāciju par uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem, meitasuzņēmumiem un sa ...

2023. gads solās būt izaicinājumiem pilns gan Latvijas, gan Eiropas un visas pasaules ekonomikai. Sākot no pietuvošanās recesijai, sarežģījumiem vairākās uzņēmējdarbības nozarēs un riskam izsmelt dabasgāzes krājumus, līdz pat pozitīvākiem scenārijiem, kuros varam sagaidīt pārtikas cenu deflāciju un lielākas algas.Globālais IKP – nedaudz virs recesijas etalona2023. gads būs augstas nenoteiktības gads un piedāvās sarežģītus un mainīgus apstākļus. Pozitīvi pavērsieni vairāk saistīsies ar negatīvo risku neīstenošanos. Saglabāsies būtiski inflācijas, energoapgādes un jaunu ģeopolitisko satricinājum ...

Kas ir jebkura biznesa pamatā? Klienti un sadarbības partneri! Bez tiem uzņēmuma attīstība un veiksmīga darbība nebūtu iespējama. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi meklēt un izmantot visas iespējas, lai pastāstītu par sevi potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem un investoriem, tādējādi maksimāli sasniedzot savu mērķauditoriju. Ja darbojies B2B (business to business) sektorā, kur lēmumu pieņemšanā būtiska ietekme ir potenciālā sadarbības partnera reputācijai un pēcāk – lojālām ilgtermiņa biznesa attiecībām, atrast vietu, kur uzrunāt sev interesējošo auditoriju, ir vēl sarežģīt ...

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka Latvijas ekonomika sarūk. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās, t.i., izslēdzot cenu pieauguma efektu, trešajā ceturksnī bija par 0.6% mazāks nekā gadu iepriekš un par 1.7% mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Pakalpojumi vēl noturējās pie 2.2% izaugsmes, bet ražojošās nozares saruka par 3.9%. Kritums bija vērojams arī produktu nodokļos.  Pēc ceturtā ceturkšņa datu publicēšanas kritumu ekonomikā jau ar ļoti lielu varbūtību sauksim par recesiju.Straujais cenu kāpums mazina pieprasījumu un nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas aktivitāt ...

Krāpnieki sākuši viltot rēķinus, nomainot sadarbības partnera konta numuru, tādā veidā cenšoties izkrāpt līdzekļus no Latvijas uzņēmumiem. “Swedbank" aicina uzņēmējus un uzņēmumu grāmatvežus būt īpaši modriem, jo bieži vien krāpniekiem izdodas imitēt sadarbības partneru e-pastus un samainīt rēķinā esošos rekvizītus. Tādējādi uzņēmumu darbinieki, veicot ierastu rēķinu apmaksu, paši pārskaita naudu krāpniekiem uz citās finanšu iestādēs esošiem kontiem. Vidējā summa, ko šādā krāpšanas veidā uzņēmums var zaudēt, šogad ir nepilni 100 000 eiro. “Sadarbības partneru attiecības un savstarpējā uzt ...

Ārējās tirdzniecības apgrozījums turpina augt. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka septembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 32.3%, bet preču imports bija par 35.9% lielāks nekā gadu iepriekš. Straujo pieaugumu turpina virzīt augstākas cenas. Gan eksporta, gan importa cenu kāpums augustā turējās pie 21-22%. Tomēr cenas neaug tik strauji, cik apgrozījums. Tas liek secināt, ka eksportēto un importēto preču fiziskie apjomi vēl ir par kādu desmito daļu lielāki nekā gadu iepriekš.Gan eksporta, gan importa pusē visbūtiskākais cenu kāpums ir vērojams energoresursiem. Tāpēc minerālpr ...

Ekonomika attīstās cikliski, kas nozīmē gan kāpienus augšup, gan arī lejup. Tāpēc visu nozaru uzņēmumiem pastāvīgi ir jāveic tirgus analīze, jāpārorientē un jāpielāgo sava darbība, lai efektivizētu procesus, saglabātu savu konkurētspēju un noturētos tirgū. Taču privātā biznesa spēles noteikumi bieži vien neattiecas uz tiem, kas strādā ar publiskajiem resursiem, proti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Administratīvi teritoriālā reforma, kas bija iecerēts kā tramplīns novadu straujākai un ilgtspējīgai attīstībai, diemžēl iezīmē arī pretēju tendenci – pašvaldību apetīte iesaistīties uzņēm ...

Ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji, it īpaši iedzīvotāju finansiālo situāciju raksturojošie, ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā. Mēs joprojām sagaidām, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi ziemīgajiem mīnusiem 2023. gada otrajā ceturksnī. Inflācija, visticamāk, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2-3% līmenī. Cenu kritums gan ...

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvā ...