AT atkārtotai skatīšanai nodot degvielas tirgotāja "RDZ Energy" strīdu ar VID par akcīzes nodokļa pārmaksu

Rīga, 24.nov., LETA. Augstākās tiesas (AT) Senāta administratīvo lietu departaments pirmdien atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu degvielas tirgotāja SIA "RDZ Energy" strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par akcīzes nodokļa pārmaksu un nodeva šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lietā ir strīds par pieteicējas "RDZ Energy" pienākumu maksāt akcīzes nodokli situācijā, kad akcīzes prece, pārvietojot to atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nav sasniegusi galamērķi, proti, tā nav nogādāta uz akcīzes preču noliktavu citā dalībvalstī.

Senāts spriedumā norādīja - lai noskaidrotu, vai pieteicējai ir tiesības uz akcīzes nodokļa pārmaksas atmaksu, ir jānoskaidro, vai akcīzes preces ir sasniegušas galamērķi, proti, akcīzes preču noliktavu Polijā, vai arī jānoskaidro, vai akcīzes nodoklis ir samaksāts citā dalībvalstī.

Senāts spriedumā analizējis Eiropas Savienības (ES) Tiesas judikatūru un Eiropas Komisijas (EK) direktīvas nodokļu piemērošanas jautājumos. Apkopojot tajās minēto, Senāts norādīja, ka priekšnoteikums atbrīvošanai no pienākuma maksāt nodokli un nosūtītājā dalībvalstī samaksātā nodokļa atmaksai ir fakts par to, ka pārkāpums nav noticis vispār, vai arī nodoklis ir samaksāts dalībvalstī, kurā faktiski izdarīts pārkāpums.

No tiesību normām kopsakarā izriet, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā tad, ja izpildās priekšnoteikumi atliktā nodokļa maksāšanas režīma piemērošanai, proti, kad akcīzes preces nonāk citā akcīzes preču noliktavā. Ja šis fakts četru kalendāra mēnešu laikā no pārvietošanas sākuma dienas netiek apstiprināts, tad apstiprinātam noliktavas turētājam ir jāmaksā nodoklis. Nodoklis ir jāmaksā arī tad, ja četru mēnešu laikā pēc akcīzes preču nosūtīšanas Valsts ieņēmumu dienestam nav sniegti pierādījumi par vietu, kur pārkāpums izdarīts, kā arī pierādījumi, ka nodoklis par minētajām akcīzes precēm samaksāts citā dalībvalstī.

Senāts sacīja, ka, lai arī apgabaltiesa ir pārbaudījusi, ka pieteicējas nosūtītā degviela nav sasniegusi savu galamērķi - darījumu partneru akcīzes preču noliktavu, tomēr, apgabaltiesas ieskatā, pieteicējas pienākumu maksāt akcīzes nodokli noteica pieteicējas labticība, proti, tas, vai pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt par to, ka preces nav nonākušas pie Polijas uzņēmumiem.

Senāts secināja, ka apgabaltiesas atzinums, ka pieteicējai pamatoti uzlikts pienākums samaksāt nodokli, balstīts uz nepareizu likuma "Par akcīzes nodokli" tiesību normu interpretāciju un secīgi uz apstākļiem, no kuriem nav atkarīgs pienākums maksāt akcīzes nodokli. Apgabaltiesa arī nav noskaidrojusi to, vai akcīzes nodoklis nav samaksāts citā dalībvalstī, kas varētu būt pamats atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas pienākuma nosūtītājā dalībvalstī - Latvijā.

Administratīvā apgabaltiesa 2018.gada 29.jūnijā noraidīja "RDZ Energy" prasību mainīt VID lēmumu un atmaksāt, uzņēmuma skatījumā, pārmaksātos nodokļus.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, uzņēmums "RDZ Energy" ir bijis viens no pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" (RS) degvielas piegādātājiem. TV3 raidījums "Nekā personīga" 2019.gadā ziņoja, ka "RDZ Energy" patiesā labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tikuši saistīti ar noziedzīgo pasauli.

Kā vēstīja raidījums, 2015.gadā uzņēmums ieguva 60 miljonus eiro vērtu līgumu par degvielas piegādi RS uz pieciem gadiem, taču pušu sadarbība esot vēl senāka. Auditoru revīzija RS atklājusi, ka uzņēmums, iepērkot degvielu, ievērojami pārmaksājot.

Uzņēmumu reģistrā ir fiksēts, ka patiesie labuma guvēji "RDZ Energy" īpašniekiem - diviem ofšoriem no Maltas un Virdžīnu salām ("BHC Investment Limited" un "Galaxy Energy Group Ltd") - ir Monako dzīvojoši itāļi Massimo Filosa un Džandžakomo Serena di Lapidžio. "Nekā personīga" vēstīja, ka viņu vārdi figurējot kādā Itālijas policijas dokumentā, ko publicējusi pētniecisko žurnālistu Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes organizācija jeb OCCRP.

Kā liecina "firmas.lv" dati, pērn uzņēmums strādājis ar aptuveni 40 miljonu eiro apgrozījumu un 1,1 miljona eiro zaudējumiem, savukārt 2018.gadā tā apgrozījums bijis nepilni 30 miljoni eiro, bet zaudējumi - ap 353 000 eiro.