Konkurences padome "Jēkabpils ūdens" rīcībā konstatējusi konkurences neitralitātes pārkāpuma risku asenizācijas pakalpojumu jomā

Rīga, 4.janv., LETA. Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Jēkabpils ūdens" rīcības rezultātā ir ierobežota privāto asenizatoru darbība tirgū, aģentūru LETA informēja KP pārstāvji.

Tādējādi, iespējams, "Jēkabpils ūdens" var izmantot priekšrocības asenizācijas pakalpojumu sniegšanā, kas nav pieejamas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, norādīja KP.

Lai novērstu konkurences neitralitātes pārkāpumu, KP ir sākusi pārrunu procedūru ar "Jēkabpils ūdeni".

KP sāka tirgus uzraudzību par iespējamu konkurences neitralitātes pārkāpumu publisku personu darbībās pēc saņemtas sūdzības par "Jēkabpils ūdens" sagatavoto līgumprojektu, ko asenizatoram nepieciešams slēgt, lai tas varētu reģistrēties pašvaldības uzturētajā asenizācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā un nodot savāktos notekūdeņus pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

Līgumprojekts paredzēja, ka cena par notekūdeņu pieņemšanu ir divreiz augstāka nekā iepriekšējā līgumā, kura darbības termiņš bija beidzies, tāpat asenizators drīkst nodot "Jēkabpils ūdens" valdījumā esošajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tikai tos notekūdeņus, kas iegūti no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Jēkabpils pilsētas teritorijā. Tikmēr pati kapitālsabiedrība "Jēkabpils ūdens" nodod attīrīšanas iekārtās notekūdeņus, kas savākti arī ārpus pašvaldības teritorijas.

Tāpat līgumprojektā bija noteikts, ka privātajam asenizatoram katru mēnesi ir jāsniedz atskaite "Jēkabpils ūdenim", kas ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistra uzturētājs, par savākto notekūdeņu apmēru un pakalpojumu sniegšanas adresēm, kā arī katru reizi, nododot notekūdeņus, jāsniedz izdruka no globālās pozicionēšanas kontroles sistēmas (GPS). Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka asenizatoram ir pienākums iesniegt reģistra uzturētājam informāciju par notekūdeņu un nosēdumu apmēru reizi gadā līdz 1.martam, savukārt pašvaldības saistošie noteikumi nosaka pienākumu sniegt šādus datus reizi ceturksnī, tāpēc līgumprojektā ietvertā ikmēneša atskaite ir nesamērīga.

KP ieskatā, pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas ne tikai uztur reģistru, bet arī pati sniedz asenizācijas pakalpojumus, regulāri iegūti iespējamo konkurentu dati par klientiem var radīt nepamatotas priekšrocības, piemēram, reģistra informācija var tikt izmantota jaunu klientu ieguvei. Tāpēc KP iesaka reģistru uzturēt pašai pašvaldībai vai deleģēt to pārraudzīt tādai personai, kas pati vienlaikus nav asenizācijas pakalpojumu sniedzējs.

Konkurences neitralitātes pārkāpuma riska novēršanai ir sāktas pārrunas ar pašvaldības kapitālsabiedrību. Jau izpētes laikā "Jēkabpils ūdens" pārskatījusi un samazinājusi notekūdeņu pieņemšanas cenu, kā arī mainījusi darbības praksi un piedāvājusi iespēju privātajiem komersantiem noslēgt līgumu par notekūdeņu pieņemšanu, kas savākti arī ārpus pilsētas robežām. Pārrunu laikā "Jēkabpils ūdens" ir paudusi arī gatavību novērst iespējamos konkurences neitralitātes pārkāpumus. 

KP varēs lemt par tālākas izpētes pārtraukšanu, kad "Jēkabpils ūdens" iesniegs KP izskatīšanai precizētu līgumprojektu, kā arī apliecinās, ka tas publiski pieejams visiem ieinteresētajiem asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem, piebilda KP pārstāvji.

Neskatoties uz "Jēkabpils ūdens" rīcības maiņu, pieņemot ārpus pilsētas teritorijas savāktos notekūdeņus, sākotnējā līgumprojektā ietvertie teritoriālie ierobežojumi izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas paredz pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktos decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus nogādāt tieši konkrētās pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

KP pieļauj, ka noteiktie teritoriālie ierobežojumi līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un Jēkabpils novada izveidošanu varētu vairs nebūt aktuāli. Tomēr, ja pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas tiks konstatēts, ka šādi teritoriālie ierobežojumi ne tikai Jēkabpils, bet arī citās pašvaldībās turpinās nepamatoti ierobežot konkurenci, KP atsāks jautājuma izpēti, tostarp, sākot diskusijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par normatīvos iekļauto regulējumu, aicinot VARAM veicināt vienotas normatīvā regulējuma izpratnes veidošanu attiecībā uz šāda veida teritoriālu ierobežojumu ietveršanu pašvaldību saistošajos noteikumos.

KP atgādināja, ka publiskām personām - valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to piederošām kapitālsabiedrībām - ir aizliegts kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Aizliegums stājās spēkā no 2020.gada 1.janvāra un ir noteikts Konkurences likumā.

Lai nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, KP veic pārrunas ar publisko personu vai tai piederošo kapitālsabiedrību. Ja pārrunu laikā netiek panākta likuma prasību ievērošana, nodrošinot konkurencei labvēlīgu rezultātu, KP attiecībā uz publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām var turpināt pārkāpuma lietas izmeklēšanu, pieņemot lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

Publiskai personai piederošai kapitālsabiedrībai var tikt piemērots naudas sods līdz 3% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro.

"Jēkabpils ūdens" 2019.gadā strādāja ar 1,738 miljonu eiro apgrozījumu un guva 22 842 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 6 283 831 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Jēkabpils pilsētas pašvaldība.