Pētījums: Tikai 17% Latvijas iedzīvotāju saprot digitālās transformācijas nozīmi

Rīga, 2.febr., LETA. Tikai 17% Latvijas iedzīvotāju zina, ko nozīmē digitālā transformācija, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" un "Microsoft" veiktais pētījums.

"Microsoft Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA pauda, ka aptauja atklāja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezina šī jēdziena nozīmi. Turklāt tikai trešā daļa respondentu atzīst, ka viņu prasmes un zināšanas ir pietiekamas, lai strādātu ar jauniem digitālajiem rīkiem un konkurētu digitālās transformācijas laikmetā.

"Tas nozīmē, ka mums vajadzētu pamatīgāk domāt par iedzīvotāju izglītošanu publicēto vadlīniju ietvaros," uzsvēra uzņēmuma pārstāvji. Tika minēts, ka digitālā transformācija ir jēdziens, kas pēdējā gada laikā plaši izskanējis publiskās diskusijās un plašsaziņas līdzekļos, tāpat pagājušā gada izskaņā valdība nāca klajā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.

Uzņēmumā skaidroja, ka digitālā transformācija ir visaptveroša digitālo tehnoloģiju ieviešana, kas padara efektīvākus procesus visās ekonomikas jomās un valsts pārvaldē. Savukārt aptauja atklāj, ka tikai neliela daļa - 17% iedzīvotāju - zina, ko nozīmē digitālā transformācija, tostarp labāk informēti ir jaunieši - 19% no aptaujātajiem vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem zināja digitālās transformācijas jēdziena nozīmi.

"Microsoft Latvia" pārstāvji pauda, ka 66% no tiem respondentiem, kas norādīja, ka zina digitālās transformācijas nozīmi, ikdienā izjūt šī procesa norisi kādā no savas dzīves jomām. Visvairāk digitālo pārveidi izjūt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, vismazāk 50-59 gadus veci iedzīvotāji. Lielākais to respondentu īpatsvars, kas izjūt digitālās transformācijas norisi, ir studentu, vadītāju un kvalificētu speciālistu vidū.

Kā norādīja uzņēmumā, ir vērojamas arī reģionālas atšķirības, jeb visvairāk digitālās transformācijas procesu kādā no ikdienas dzīves jomām izjūt Pierīgas iedzīvotāji - to atzīst 75% aptaujāto šī reģiona iedzīvotāju. Vismazākā ietekme ir Kurzemē, kur digitālās transformācijas procesu izjūt tikai 50% aptaujāto respondentu.

Aptauja atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji ir paškritiski attiecībā uz digitālo zināšanu un prasmju pašnovērtējumu, kur tikai 31% respondentu atzīst, ka viņu prasmes un zināšanas ir pietiekamas, lai strādātu ar jaunajiem digitālajiem rīkiem un konkurētu digitālās transformācijas laikmetā. Līdztekus aptaujas dati liecina par plaisu starp sieviešu un vīriešu prasmēm - ja 40% vīriešu ir pārliecināti, ka viņu digitālās prasmes ir atbilstošas digitālās transformācijas laikmeta prasībām, tad sieviešu vidū šis īpatsvars ir tikai 23%. Tāpat ir atšķirības starp vecuma grupām un Latvijas reģioniem.

"Microsoft Latvia" klāstīja, ka respondenti, vaicāti par to vai saskata priekšrocības valsts pārvaldes digitālajā transformācijā, tikai trešdaļā gadījumu - 30% respondentu - ir atbildējuši apstiprinoši. Visvairāk pozitīvo atbilžu ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Vērtējot valsts pārvaldes digitālās transformācijas norisi pēdējo trīs līdz piecu gadu laikā, respondenti to atzinuši par viduvēju. Pozitīvāks vērtējums ir gados jauniem cilvēkiem 18-29 gadu vecumā, kā arī Rīgas un Zemgales iedzīvotāju vidū.

"Microsoft" vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa pauda, ka "zināšanas un prasmes ir noteicošais faktors sekmīgam digitālās transformācijas procesam. Valsts pārvaldei un uzņēmējiem ir skaidri jāsaskata priekšrocības, kuras sniedz digitālo tehnoloģiju ieviešana, bet iedzīvotājiem ir jāprot izmantot jaunās iespējas."

Tāpat viņa piebilda, ka aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd Latvijā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība sabiedrības informēšanai par digitālās pārveides priekšrocībām, kā arī jāveicina mērķtiecīga digitālo prasmju apguve, kas īstenojama gan formālajā izglītības procesā, gan arī mūžizglītībā.

Pētījumu aģentūras "Norstat" un "Microsoft" aptauja veikta decembrī, un tās laikā Latvijā tika aptaujāti 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka uzņēmums "Microsoft Latvia" reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 39 800 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 4,129 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa iepriekšējā finanšu gadā bija 455 274 eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pilnībā pieder ASV reģistrētajam "Microsoft Corporation".