Būs pieejams nolēmums strīdā par RTA Inženieru fakultātē veiktajiem būvdarbiem

Rīga, 30.jūn., LETA. Šodien būs pieejams Rīgas apgabaltiesas lēmums SIA "Re&Re" strīdā par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) Inženieru fakultātē veiktajiem būvdarbiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

RTA uzskata, ka "Re&Re" nekvalitatīvi veikusi 5,4 miljonus eiro vērtos būvdarbus Inženieru fakultātē, taču uzņēmums norāda, ka tieši augstskolas un projektētāja izvēlētais fasādes izbūves risinājums Latvijas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem nav īsti piemērots.

RTA izpilddirektors Andris Skredeļs aģentūru LETA informēja, ka 2013.gada 1.martā starp augstskolu un "Re&Re" noslēgts Inženieru fakultātes pirmās kārtas būvniecības un otrās kārtas projektēšanas un būvniecības līgums par kopējo summu 5,4 miljoni eiro. Ēkas būvniecības finansēšanā tika izmantos Eiropas Savienības finansējums, valsts finansējums un Valsts kasē izsniegts aizņēmums.

Ēka nodota ekspluatācijā 2014.gada 30.aprīlī, un tās garantija ir pieci gadi. Novērtējot arhitektu izstrādāto projektu, jaunuzceltajam Inženieru fakultātes studiju korpusam piešķirta "Latvijas Arhitektūras gada balva 2015".

"Re&Re" ir nodrošinājusi garantijas saistības ar apdrošināšanas sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" neatsaucamu beznosacījuma galvojumu. Tāpat būvnieks saskaņā ar noslēgto līgumu bija apņēmies pēc būvdarbu nodošanas RTA par saviem līdzekļiem novērst konstatētos trūkumus, arī slēptos trūkumus, kuri netika atklāti, nododot būvobjektu ekspluatācijā.

"Ekspluatējot Inženieru fakultāti, drīz vien tika konstatēti defekti, un no 2015.gada notika būvnieka un RTA savstarpējā sarakste par konstatētajiem RTA Inženieru fakultātes ēkas būvdarbu defektiem un to novēršanu. "Re&Re" tika aicināta novērst konstatētos defektus. Diemžēl ar defektu novēršanu būvuzņēmējs nesteidzās," apgalvoja Skredeļs.

Jau 2018.gada 4.aprīlī noformēts un, piedaloties būvprojekta autoram SIA "AB3D", būvuzņēmuma pārstāvjiem, būvuzraugam un pasūtītājam, parakstīts defektu akts par konstatētajiem defektiem. Puses esot apliecinājušas, ka būvobjektā ir konstatēti defekti, tai skaitā būvobjekta fasādes bojājumi, jumta defekti, grīdu plaisas, trotuāra deformācijas. Pēc Skredeļa paustā, saskaņotajā defektu novēršanas laikā "Re&Re" nenovērsa visus konstatētos defektus.

Tāpēc RTA pieņēma lēmumu izmantot pielīgtās tiesības uz garantijas nodrošinājumu un nosūtīja "BTA" adresētu pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 270 923 eiro apmērā. Taču "Re&Re" vērsās tiesā ar prasību aizliegt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Pirmajā instancē civillieta skatīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, un tiesa nosprieda būvnieka prasību apmierināt pilnā apmērā. Spriedumu RTA pārsūdzēja.

Situācijas izvērtēšanai RTA piesaistīja neatkarīgus sertificētus būvspeciālistus, kas veica Inženieru fakultātes daļēju ekspertīzi. Tika pārbaudītas tās ēkas daļas, kurās laika gaitā novēroti defekti un izmaiņas - uz grunts būvētās grīdas kvalitāte, jumta konstrukcija, parapeti un fasāde. RTA pārstāvis, atsaucoties uz ekspertu slēdzienu, apgalvoja, ka visās minētajās vietās būvnieks ir pieļāvis būtiskas atkāpes no tehniskā projekta, nomainīts risinājums, aizstāti materiāli ar lētākiem materiāliem, samazināti materiālu biezumi.

"Līdz ar radušos situāciju RTA šobrīd ir radīti būtiski zaudējumi. RTA vēlas pilnvērtīgi izmantot uzcelto ēku, izmantot likumā noteiktās tiesības uz garantijas laikā konstatēto visu defektu novēršanu," komentēja Skredeļs.

Savukārt "Re&Re" projektu vadītājs garantijas jautājumos Roberts Tērauds aģentūrai LETA, komentējot RTA pausto, norādīja, ka augstskolas izpilddirektors faktiskos apstākļus par būvniecības projektu atspoguļojis tendenciozi un nepatiesi. "Vēl jo vairāk situācijā, kad tiesas lietas izskatīšanas ietvaros savu slēdzienu snieguši vairāki pieaicinātie būveksperti, atzīstot, ka būvdarbi ir izpildīti atbilstoši būvprojektam un uzņēmēja atbildība saistībā ar RTA norādītajiem defektiem nav konstatējama," norādīja Tērauds.

Viņš skaidroja, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam starp būvuzņēmēju un augstskolu būvuzņēmējam bija jāveic tikai būvdarbi, proti, ar būvuzņēmēju nebija noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi, jo par to pasūtītājam bija noslēgts tiešais līgums ar paša izvēlēto projektētāju. Līdz ar to būvuzņēmējs tikai realizējis pašas augstskolas un projektētāja ieceri un piedāvātos tehniskos risinājumus.

RTA un uzņēmēja starpā patiešām pastāvēja domstarpības par atsevišķiem defektiem un to rašanās patiesajiem cēloņiem. Tas jo īpaši attiecās uz objekta fasādi, atzina Tērauds. Tāpēc tika lūgts abu pušu saskaņotam ekspertam Latvijas Būvinženieru savienībai, tās nodibinātās SIA "LBS-Konsultants" personā, veikt objekta apsekošanu un sniegt tehnisko atzinumu par bojājumu cēloņiem, izpildīto darbu atbilstību tehniskā projekta risinājumam un dot rekomendācijas par fasādes bojājumu cēloņu novēršanu.

"Atbilstoši pušu saskaņotā eksperta tehniskajā atzinumā konstatētajam, ir secināms, ka uzņēmējs nav atbildīgs par objekta fasādes bojājumiem, vēl vairāk - ir viennozīmīgi atzīts, ka uzņēmējs šos darbus ir veicis kvalitatīvi un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akceptētajam būvprojektam," apgalvoja "Re&Re" pārstāvis.

Tajā pašā laikā eksperti esot norādījuši, ka tieši augstskolas un projektētāja izvēlētais fasādes izbūves risinājums Latvijas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem nav īsti piemērots, jo nespēj nodrošināt ilgmūžību.

"Ņemot vērā, ka līgumā ir noteikts, ka objekta garantijas termiņā uzņēmējam ir jānovērš tikai tie garantijas laikā atklājušies objekta defekti, kuri ir radušies uzņēmēja vainojamas darbības rezultātā, tad uzņēmējs ļoti pamatoti iebilda, ka augstskolas pārmetumi ir nepamatoti, jo tie nekādi nav saistīti ar uzņēmēja atbildību," uzsvēra Tērauds.

"Re&Re" nav saprotams, kā RTA izpilddirektors var apgalvot, ka uzņēmējs esot pieļāvis būtiskas atkāpes no būvprojekta, ka esot patvarīgi nomainīti risinājumi, aizstāti materiāli, samazināti materiālu biezumi, ja būvdarbu izpilddokomentācija ir apstiprināta no visām atbildīgajām iesaistītajām pusēm, visu būvdarbu izpilddokumentāciju ir pārbaudījusi būvvalde un secīgi tālāk arī valsts komisija, kas pieņēma objektu ekspluatācijā, tādējādi atzīstot, ka būvdarbi izpildīti atbilstoši būvprojektam un atkāpes vai novirzes nav konstatētas.

"Pie šādiem apstākļiem ir tikai pašsaprotami, ka uzņēmējs likumā noteiktajā kārtībā ir apstrīdējis RTA centienus nepamatoti saņemt apdrošināšanas atlīdzību, jo arī apdrošināšanas būtība ir tāda, ka atlīdzība tiek izmaksāta tikai tad, ja ir konstatējama uzņēmēja vaina pie defektu rašanās cēloņiem un uzņēmējs tik un tā atsakās no savu saistību izpildes," vēršanos tiesā komentēja Tērauds.

Vienlaikus viņš norādīja, ka RTA apgalvojumi, ka uzņēmējs ir izvairījies no savu garantijas saistību izpildes ir tendenciozi un nepamatoti. Uzņēmēja rīcībā esošie dokumentālie pierādījumi apliecinot pilnībā pretējo, proti, ka uzņēmējs visā objekta garantijas laikā ir atsaucies gan uz visiem RTA aicinājumiem veikt objekta apsekošanu, gan arī ir pilnībā novērsis visus par objektīvi pamatotiem atzītos defektus, kuri ir bijuši konstatēti garantijas laikā.

Būvnieks ir nosūtījis RTA vadībai vēstuli, "atkārtoti skaidrojot faktisko situāciju un aicinot neizplatīt nepatiesas ziņas".

"Firmas.lv" dati liecina, ka "Re&Re" 2019.gadā strādāja ar 5,908 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 891 881 eiro zaudējumus. Uzņēmums reģistrēts 1993.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 422 872 eiro. Uzņēmuma īpašnieki vienādās daļās ir Didzis Putniņš, Ainārs Pauniņš, Egīls Bērzups un Marģers Bitmetis.