Konkursā "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" uzvar zemnieku saimniecība "Kotiņi"

Rīga, 6.jūl., LETA. Pasaules Dabas fonda (PDF) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) organizētā konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" uzvarētājs Latvijā šogad ir zemnieku saimniecība "Kotiņi", aģentūru LETA informēja PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

"Kotiņi" pārstāvēs Latviju konkursa finālā visā Baltijas jūras reģionā.

Jentgena skaidroja, ka šī nominācija ir apliecinājums tam, ka liela izmēra saimniecības var ieviest videi draudzīgas saimniekošanas metodes, mazinot negatīvo ietekmi uz ūdeņu ekosistēmām un vidi.

Balvu novada Šķilbēnu pagasta "Kotiņi" apsaimnieko 3000 hektārus (ha) lielu teritoriju un ir vieni no lielākajiem sēklu ražotājiem valstī. Arvien plašāk tiek attīstīta arī pārtikas preču ražošana no saimniecībā izaudzētās produkcijas, sacīja Jentgena.

Saimniecība dibināta 1992.gadā ar 14 ha lielu apsaimniekoto platību, pašlaik tajā plaši attīstīta graudaugu un pākšaugu audzēšana un pārstrāde.

Jentgena, raksturojot "Kotiņu" saimniekošanas metodes, uzsvēra, ka saimniecībā līdzās ekonomisko rādītāju uzlabošanai, liela uzmanība pievērsta netradicionālu metožu un inovatīvu risinājumi īstenošanai, ieviešot bezaršanas tehnoloģiju, mazinot minerālmēslu patēriņu un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanu. Šīs metodes un prakses tiek ieviestas, lai mazinātu ietekmi uz vidi un saimniekotu ekonomiski izdevīgāk. Saimniecība uzņem dažādas interešu grupas, lai dalītos pieredzē ar savu saimniekošanas praksi.

"Mēs nezinām, kādas pašlaik lauksaimniecībā atļautas vielas var tik aizliegtas pēc pieciem vai septiņiem gadiem, tāpēc labāk ir meklēt citus, videi draudzīgus risinājumus," saka "Kotiņu" saimnieks Aldis Ločmelis, uzsverot, ka saimniekot videi draudzīgi un ražot kvalitatīvus pārtikas produktus, mudina vēlme tos lietot pašiem, gan ar lepnumu piedāvāt saviem pircējiem.

"Svarīgākais, ko gribētu uzsvērt, ir "Kotiņi" īpašnieka domāšanas veids. No vienas puses, ekonomika šobrīd daudzviet nodara pāri dabai un apkārtējai videi, bet Ločmeļa attieksme pret dabu, pret lauksaimniecību, pret vidi ir ļoti saudzīga. Samērīgums ir šī brīža svarīgākais, kas būtu jāievēro ekonomikā un attiecībās ar dabu," tā par atzinību saņēmušo saimnieku izsakās Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija").

PDF direktors Jānis Rozītis, pasniedzot balvu, atzina "Kotiņu" saimniecībā ir ļoti pārdomāta zemes resursu izmantošana. Saimnieks ar savu stratēģisko redzējumu iet pa priekšu starptautiskām un nacionālām resursu pārvaldības politikām. "Efektivitāte, gudra resursu izmantošana, telpiski īsas ražošanas ķēdes, bezatlikuma saimniecība, jaunu tehnoloģiju ieviešana ar iespējami mazu ietekmi uz vidi un cilvēku - tie ir atslēgas vārdi, kuri arvien biežāk mums būs jālieto, runājot par nākotnes izaicinājumiem, arī lauksaimniecībā," novērtēja Rozītis.

Starptautiskais konkurss "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" kopš 2009.gada tiek organizēts 11 Baltijas jūras reģiona valstīs. Tā mērķis ir izcelt Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu, kā arī sniedz pozitīvus, iedvesmojošus un inovatīvus piemērus.

Šogad starptautiskā konkursa noslēgums plānots 2021.gada rudenī Dānijā, kad tiks apbalvots viens no 11 dalībvalstu finālistiem.

Starptautiskā mēroga uzvarētājs kopā ar titulu "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" saņems arī finansiālu balvu 10 000 eiro.

Konkursam var pieteikties dažāda mēroga lopkopības un augkopības saimniecības Latvijas teritorijā, kas nodarbojas gan ar konvencionālo, gan bioloģisko ražošanu. Starptautisko konkursu organizē PDF sadarbībā ar vairākām Baltijas jūras reģiona partnerorganizācijām.

Kā vēstīts, zemnieku saimniecības "Kotiņi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,909 miljoni eiro, kas ir par 70,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt zemnieku saimniecības peļņa pieauga par 4% un bija 412 436 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums daļēji skaidrojams ar to, ka pērn pārdota arī daļa no 2019.gada atlikušās ražas, kā arī 2020.gadā pieaudzis pārdoto sēklu apmērs.

Vadības ziņojumā norādīts, ka papildu pamatdarbībai sēklkopībā, zemnieku saimniecība arvien plašāk attīsta pārtikas preču ražošanu no pašu izaudzētās produkcijas. Turklāt milti, putraimi, grūbas un rapšu eļļa tiek pārdoti arī internetveikalā.

Līdztekus vadības ziņojumā skaidrots, ka saimniecība strādā pie jaunu iespēju izpētes ar Eiropas Savienības fondu projektiem saistītajos jautājumos konkurētspējas veicināšanai, kā arī meklē jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus.