Nepilnas desmitgades laikā LIZDA zaudējusi 28,9% biedru

Rīga, 22.jūl., LETA. Astoņu gadu laikā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biedru skaits sarucis par 28,9%, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Saskaņā ar arodbiedrības ikgadējiem ziņojumiem, kas pieejami portālā "Firmas.lv", biedru skaits arodbiedrībā ik gadu samazinās, 2020.gada sākumā sasniedzot 21 907 biedrus. Salīdzinājumam - 2012.gadā arodbiedrībai bija 30 804 biedri. Dati par LIZDA biedru skaitu 2021.gadā vēl nav pieejami.

Līdz ar biedru skaita kritumu sarukuši arī arodbiedrības ieņēmumi. Salīdzinot biedru naudas samazinājumu sešu gadu laikā, biedru naudas kritums mērāms 12,1% jeb 74 546 eiro apmērā. Kā liecina "firmas.lv" dati, pērn LIZDA ieņēmumi no biedru naudām bija 539 583 eiro, gadu iepriekš - 546 973 eiro, bet vēl gadu iepriekš - 563 211. Savukārt, salīdzinot ar 2016.gadu, biedru naudas pieauga par 200 eiro un bija 593 766 eiro. 2016.gadā arodbiedrība iekasēja 593 566 eiro un 2015.gadā - 614 129 eiro. 

Pērn LIZDA birojā strādāja deviņi darbinieki, kuru darba algas kopsumma par 2020.gadu bija 169 484 eiro. Birojā strādāja divas vēlētas amatpersonas (priekšsēdētāja un vietnieks), kuru kopējā darba alga gadā bija 51 013 eiro. 2019.gadā deviņu darbinieku algām tērēja 166 431 eiro, bet vēlētajām amatpersonām - 53 346 eiro. Savukārt 2018.gadā šīs summas attiecīgi bija 158 765 eiro un 51 751 eiro.

LIZDA aģentūrai LETA skaidroja, ka gan biedru, gan biedru naudas apjoma kritums skaidrojams ar kopējo pedagogu skaita samazinājumu valstī. Pedagogi noveco un, dodoties pensijā, visbiežāk arī atstāj organizāciju.  Pēc LIZDA paustā, ir arī tādi gadījumi, kad arodbiedrība tiek atstāta, jo persona vairs nevar atļauties ik mēnesi maksāt biedru naudu, kas ir 1% no pedagoga atalgojuma.

Arodbiedrība saskaras ar darbības kritiku kontekstā ar problēmjautājumu risināšanu Covid-19 pandēmijas laikā. Sašutumu izpelnījās tostarp LIZDA veidotā aptauja par pedagogu gatavību vakcinēties pret Covid-19. Kā skaidroja arodbiedrībā, minētais neesot izraisījis biedru zaudēšanas tendenci. LIZDA birojā ir saņemtas vēstules, ka pedagogs plāno atstāt profesiju, ja valstī noteikts obligāto vakcināciju pret vīrusu, bet nekas vairāk. Tajā pašā laikā arodbiedrībā atzina, ka biedru lokā viedokļu atšķirība vienmēr ir bijusi un būs, īpaši domājot par Covid-19 vakcinācijas jautājumiem. Taču, neskatoties uz viedokļu atšķirībām, LIZDA sasauc padomes un valdes sēdes, lai rastu kopēju pozīciju un politikā pārstāvētu visu pedagogu intereses. 

Ņemot vērā sarūkošo izglītības darbinieku skaitu Latvijā, LIZDA rudenī uzrunās jaunus biedrus, lai palielinātu arodbiedrības pulku. Kā skaidroja arodbiedrībā, LIZDA tiecās uz Ziemeļvalstu līmeni, kur izglītības arodbiedrības ir masīvas un spēcīgas. Arī LIZDA mērķis ir kļūt par spēcīgāku arodbiedrību, kas vēl jaudīgāk pārstāvētu izglītības nozarē strādājošo intereses. 

Vērtējot arodbiedrības darbību, iepriekšējā LIZDA vadītāja Ingrīda Mikoško aģentūrai LETA komentēja, ka biedru skaita samazināšanās iemesli varētu būt saistīti ar to, ka biedriem trūks reālas darbības no arodbiedrības puses. Viņa skaidroja, ka pedagogi, biedri vēlas būt vairāk iesaistīti arodbiedrības aktivitātēs un nebūt tikai ieņēmumu avots. Mikoško pauda, ka LIZDA ir viena no lielākajām nozaru arodbiedrībām, kas pārstāv profesiju pārstāvju intereses, taču patlaban šķiet, ka arodbiedrībai ir spēcīgi izstrādāta politiskā pozīcija, bet ne tik spēcīga biedru iesaiste. 

Mikoško atzina, ka arodbiedrībā patlaban valda duālisms, kas saistīts ar pedagogu darba apstākļiem un izglītības kvalitāti. Viņas ieskatā, šis duālisms traucē arodbiedrībai attīstīties, tāpēc nākotnē būtu jālemj par vienu pozīciju, un tai jābūt par pedagogu darba apstākļu un tiesību uzlabošanu.

Iepriekšējā LIZDA vadītāja atgādināja, ka arodbiedrības biedru skaita samazinājums ir tieši saistīts arī ar skolu skaita sarukumu, kā arī ar to, ka pedagogi vairumā devušies pensijā. Savukārt jaunie pedagogi vēl ir noliedzoši pret politiku. "Līdz ar to samazinās arī biedru naudas," viņa secināja, piebilstot,- kamēr arodbiedrībā būs svārstības, tas traucēs piesaistīt jaunus biedrus.

Runājot par Covid-19 aktivitātēm no LIZDA puses, Mikoško pauda, ka LIZDA iepriekš izplatītā Covid-19 attieksmes anketa izglītības darbiniekiem bija jāpārdomā. Viņas vērtējumā, jebkurš jautājums, kas saistīts ar vakcināciju pret Covid-19, ir vairākkārt jāapdomā, pirms rīkojas. Taču viņa pauda atbalstu LIZDA pozīcijai, ka vakcinācijai pret vīrusu ir jāsaglabājas brīvprātīgai. Viņasprāt, atbildība par drošu vidi skolās atbild ne tikai skolotājs, bet arī bērni un viņu ģimenes. "Abām pusēm ir jāvienojas par kompromisiem," sacīja Mikoško.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, uz 2020./2021.mācību gadu Latvijā bija 56 011 pedagogs, no kuriem 12 031 bija pirmsskolas izglītības iestādes skolotājs, 29 565 - vispārējās un speciālās izglītības skolotāji, bet 791 skolotājs strādāja profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādē. Tāpat 4415 skolotāji strādāja profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, 3584 - profesionālā izglītības iestādē, bet 5625 pedagogi pārstāv akadēmisko vidi.