Lauksaimnieku organizācijas: Latvijā pamazām pieaug ziemas miežu sējumu platības

Rīga, 23.febr., LETA. Latvijā ziemāju sējā izplatītākā kultūra ir ziemas kvieši, taču pamazāk aug arī ziemas miežu sējumu platības, aģentūrai LETA atzina aptaujāto lauksaimniecības organizāciju pārstāvji.

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA sacīja, ka ziemas miežu platības pakāpeniski pieaug it īpaši Kurzemē un Zemgalē. 

"Tā kā pēdējos gadus nav bijušas bargas ziemas, lauksaimnieki atļaujas riskēt un sēj šo kultūraugu ar salīdzinoši vājāku ziemotspēju nekā kvieši," minēja biedrības pārstāve.

Dzelzkalēja-Burmistre arī pauda, ka ziemas mieži ir visagrāk novācamie graudaugi, tādējādi ir iespēja labvēlīgākos termiņos sagatavot augsni ziemas rapsim, kā arī ziemas mieži ir ražīgāki par vasaras miežiem, it īpaši sausās vasarās.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka Latvijā ziemāju sējumos joprojām dominē ziemas kvieši, jo tā ir prognozējamākā un rentablākā kultūra.

Vaicāta par ziemas kviešu platību prognozēm šim gadam, Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ņemot vērā, ka sējas apstākļi pērn rudenī vietām bija nelabvēlīgi, ziemas kviešu platību palielinājums ir maz ticams. Turklāt vēl nav skaidrs, cik liela ziemas kviešu platība būs jāpārsēj saistībā ar lielo nokrišņu daudzumu pēdējā laikā, kas veicina ziemāju applūšanu un izslīkšanu. Vienlaikus daļā Latvijas teritorijas joprojām ir bieza sniega sega, kas savukārt var veicināt sējumu izsušanu.

Savukārt, komentējot situāciju ar citu ziemāju kultūraugu sējumiem, Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka rudzu platība pēdējos gados ir nemainīga un nav prognožu par to, ka tā varētu pieaugt. Rudzi kļuvuši par nišas kultūraugu, jo pēc tiem nav pieaugoša pieprasījuma - tādējādi arī cena nav augoša. Savukārt tritikāli, kas ir kviešu un rudzu krustojums, Latvijā sēj ļoti maz nestabilā pieprasījuma dēļ.

Tāpat Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka šobrīd vēl ir pāragri prognozēt vasarāju sējumu platības šim gadam, jo nav zināms, cik lielas ziemāju platības būs jāpārsēj. 

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pēdējo gadu sauso un karsto vasaru dēļ daļā Latvijas vasarāju ražas bija ļoti mazas, tādēļ lauksaimnieki cenšas vairāk sēt ziemājus.

Biedrības pārstāve arī atzina, ka pieprasījums pēc lopbarības miežiem ir stabils, taču, tā kā ražas mēdz būt mazas, vasaras miežu platības sarūk. Savukārt auzu sējumu platības saglabājas stabilas, jo pēc auzām ir pieprasījums.

Tikmēr augu maiņā izmantoto lauku pupu sējumu platības, pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, strauji samazinās. Tas skaidrojams ar augu aizsardzības līdzekļu klāsta samazināšanos, kā rezultātā kvalitatīvas pārtikas pupas nav iespējams izaudzēt. Vienlaikus zirņu lauku kļūst nedaudz vairāk, taču pēc tiem pieprasījums ir mazs un arī cenas ir zemas.

Vaicāta par apstākļiem, kas nepieciešami pākšaugu sējumu platību pieaugumam, biedrības pārstāve norādīja, ka nepieciešamas pārmaiņas visā Eiropas tirgū, no ģenētiski modificētas (ĢMO) sojas pārejot uz vietējā proteīna nodrošināšanu.

"ĢMO soja vienmēr maksājusi salīdzinoši lēti, tāpēc lielākā daļa Eiropas lopkopības saimniecību izmanto to, nevis cīnās ar pašaudzētiem pākšaugiem, kuru ražas pa gadiem ir ļoti nestabilas," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka arī pārtikā pieprasījums pēc vietējiem pākšaugiem ir ļoti mazs.

Komentējot graudaugu kopējo ražību, Dzelzkalēja-Burmistre atzina, ka tā lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, kurus prognozēt nav iespējams. 

Arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA norādīja, ka šogad, līdzīgi kā pērn, ziemāju sējā dominē kvieši, taču ar vien vairāk pieaug ziemas miežu platības.

Viņš piebilda, ka tostarp ziemas miežu platības palielinājušās, piemēram, Vidzemē.

"Ziemas miežu jaunās šķirnes pierāda, ka var atgriezties pie šīs riskantās - precīzāk, uzlabotās ziemošanas - kultūras," komentēja Jansons.

Pēc viņa aplēsēm, Latvijā pieaugušas arī ziemas rapša platības. Tostarp arī šogad vairāki lauksaimnieki ziemas rapsi sēja pirmoreiz.

Taujāts par vasarāju sēju un prognozēm, Jansons sacīja, ka pēc pagājušā gada vasaras neprognozējamā karstuma viļņa, kura ietekmē krasi samazinājās vasarāju raža, šogad daudzi lauksaimnieki kārtīgi pārdomā kādos tīrumos un cik daudz tos sēt. Situāciju neuzlabo tas, ka līdz ar minerālmēslu cenu pieaugumu prognozējama zemāka peļņa no hektāra nekā iepriekšējos gadus.

"Tas viss summējas. Par precīziem vasarāju sējumiem varēs teikt tikai ap jūniju," piebilda Jansons.

Vienlaikus viņš izteica prognozi, ka šogad lauksaimnieki vasaras kviešus audzēs līdzīgas platībās kā pērn, bet sējumos parādīsies arī zirņi un lauku pupas. Pēc viņa aplēsēm nemainīgi būs arī griķu sējumi. "Tauriņziežu un griķu platībās krietni var samazināt minerālmēslu izdevumus, bet riskantāk ir prognozēt ražu," viņš piebilda Jansons.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "VAKS" 2020.gadā strādāja ar 82,867 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa pieauga par 25,3% un sasniedza 2,127 miljonus eiro. "VAKS" darbojas kopš 1999.gada, un tai ir 580 biedru.

"Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. "Zemnieku saeimas" biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedrības biedri apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.