Rīga, 30.aug., LETA. Latvijā 31,9% iedzīvotāju pēdējā gada laikā naudu nav krājuši, bet 22,9% uzkrājumu nav vispār, liecina kreditēšanas un finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "IPF Digital", kas Latvijā strādā ar zīmoliem "Creditea" un "Credit24", un pētījumu centra "Kantar" veiktais Latvijas iedzīvotāju finanšu labklājības aptauja "Wellbeing 2022".
Vienlaikus 36,3% iedzīvotāju atzīst, ka ir krājuši naudu, katru mēnesi atliekot noteiktu summu, vai summu, kuru varējuši atļauties iekrāt. Vēl 27,5% iedzīvotāju norāda, ka ir atlikuši "nedaudz līdzekļu", kad vien iespējams, taču ne katru mēnesi.
Kompānijā norāda, ka spējai iekrāt nav būtiskas atšķirības dzimumu starpā, taču nedaudz vairāk vīriešu atzīmē, ka spēj iekrāt noteiktu summu katru mēnesi, kamēr vairāk sievietes katru mēnesi spēj iekrāt vismaz kādu summu, taču ne noteiktu summu katru mēnesi.
"IPF Digital" vadītājs Latvijā Edgars Kalniņš informē, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir nedrošā finanšu situācijā un viņiem nav iespēju atlikt naudu, vai arī paļauties uz uzkrājumiem. Augstas inflācijas apstākļos tas nozīmēs, ka šīs iedzīvotāju grupas būs spiestas cik iespējams pārskatīt izdevumu grozu, samazinot tēriņus visam, kas nav pirmās nepieciešamības vajadzības.
Kalniņš piebilst, ka šīs cilvēku grupas būs īpaši jūtīgas pret strauju komunālo maksājumu rēķinu pieaugumu. Cenu pieaugums plašā patēriņu groza lokā, visdrīzāk, ietekmēs arī to cilvēku finanšu drošību, kas līdz šim ir spējuši iekrāt noteiktu līdzekļu daļu un gaidāma regulāras uzkrāšanas disciplīnas pasliktināšanās un esošo uzkrājumu mazināšanās.
Aptauja atklāj, ka, zaudējot galveno ienākumu avotu, vismaz sešus mēnešus līdzšinējo dzīves kvalitāti spētu nodrošināt 32,6% Latvijas iedzīvotāju, bet trīs mēnešiem iekrājumu pietiktu 12,7% iedzīvotāju.
Mazāk nekā trīs mēnešus dzīves izdevumus varētu nodrošināt vēl 22,9% pētījuma respondentu. Savukārt 22,9% iedzīvotāju atzīmē, ka tiem uzkrājumu nav vispār.
Aptauja veikta 2022.gada maijā-jūnijā, kopumā Latvijā aptaujājot 501 cilvēku.
"IPF Digital" darbojas Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Austrālijā un Meksikā. "IPF Digital" pieder finanšu tehnoloģiju un kreditēšanas zīmoli "Creditea", "Credit24" un "Hapi Pozyczki". "IPF Digital" ir daļa no "International Personal Finance Group", kas ir reģistrēts Lielbritānijā un kura akcijas kotē Londonas fondu biržā.
"IPF Digital Latvia" 2021.gadā strādāja ar 19,806 miljonu eiro apgrozījumu un guva 5,617 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2007.gadā, un tā pamatkapitāls ir 6 599 998 eiro. "IPF Digital Latvia" īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "IPF Digital".
Aptauja: Latvijā 31,9% iedzīvotāju pēdējā gada laikā naudu nav krājuši
LETA 30.08.2022
Ar saules paneļu parku "Latvijas maiznieks" plāno nodrošināt ap 10% no energopatēriņa
LETA 24.05.2024
Rīga, 24.maijs, LETA. Ar saules paneļu parku, kas atklāts šonedēļ Daugavpilī, AS "Latvijas maiznieks" plāno nodrošināt ap 10% no uzņēmuma energopatēriņa, informē pilsētas pašvaldība, atsaucoties uz uzņēmuma datiem.
Šonedēļ Daugavpils Ziemeļu industr
...
"Latvijas finieris" sāks kokaudzētavas "Zābaki" ēku kompleksa būvniecību
LETA 24.05.2024
Rīga, 24.maijs, LETA. Šodien bērza saplākšņa ražotājs AS "Latvijas finieris" sāks Siguldas novada kokaudzētavas "Zābaki" attīstības projekta būvdarbus, kurā investēs piecus miljonus eiro, aģentūru LETA informēja "Latvijas finieris" pārstāvji.
Šodien
...
Krimināllietu par strādnieka nokrišanu no FM ēkas jumta turpinās iztiesāt novembra sākumā
LETA 24.05.2024
Rīga, 24.maijs, LETA. Krimināllietu, kurā uzņēmējs un viņam piederošās firmas tehniskais direktors apsūdzēti par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā 2019.gada novembrī no Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nokrita un gāja bojā strā
...