Rīga, 21.nov., LETA. Likumdošanā jānosaka, kādi drošības pasākumi jaunbūvēs jāveic kara gadījumā, aģentūrai LETA pavēstīja SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" valdes loceklis Aldis Grasmanis.
Viņaprāt, valstī ir jābūt kopējai koncepcijai par civilo aizsardzību un valsts var definēt kādi civilās aizsardzības pasākumi jāveic, veicot jaunu būvniecību.
"Pasākumi var būt dažādi, var būt bumbu patvertnes var būt arī citi risinājumi, bet tas jāparedz likumdošanā," pauž Grasmanis.
Uzņēmējs uzskata, ka esošo patvertņu kopējā informatīvā bāze un juridiskais pamats to sabiedriskai izmantošanai ir tas, ar ko ir jāsāk, taču ir nepieciešams arī plānot visaptverošus civilās aizsardzības risinājumus ilgtermiņā. Līdz ar to bumbu patvertņu un nostiprinātu pagrabu izbūvei jaunajās daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās jābūt definētai normatīvajos aktos.
"Jāsaprot, vai pēc būtības investori ir gatavi ieguldīt lielus līdzekļus, lai gatavotos potenciālām briesmām. Tāpēc vienīgais risinājums ir politiķu lēmums un likumdošana, kur noteikts kādi drošības pasākumi jāveic, izbūvējot jaunas ēkas," uzskata Grasmanis.
Tā kā pēdējos gados drošības riski arvien pieaug, tad Grasmanis uzsver, ka ir jārīkojas proaktīvi un jāseko citu valstu piemēriem. Šobrīd ir jāmeklē risinājumi, kā palielināt drošību esošajās ēkās, kā arī jāparedz stingrākas prasības jaunajām būvēm.
Tāpat Grasmanis aicina domāt par nepieciešamajām izmaiņām vai uzlabojumiem normatīvajos aktos, lai noteiktu skaidrus standartus un prasības jauno ēku drošībai. Tādas prasības ir īpaši nepieciešams skolām un sabiedriskām ēkām, kur uzturas liels cilvēku skaits. Vienlaikus ir būtiski rast risinājumus, kas neuzliek pārāk stingras prasības jaunajai būvniecībai, jo tad normatīvie akti sāks bremzēt investīciju projektus.
Reaģējot uz augušo drošības apdraudējumu pasaulē, Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā nesen nāca klajā ar ziņu, ka ir apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas. Dažas no šīm telpām esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana. Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.
"Būvinženieru konstruktoru birojs" 2022.gadā strādāja ar 492 800 eiro apgrozījumu un guva 24 011 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.
Uzņēmums reģistrēts 2011.gadā, un tā pamatkapitāls ir 5822 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Santai Grosu piederošā SIA "MF īpašumi" (36,59%), Ints Pujāts (34,15%) un Grasmanis (29,27%).
Uzņēmējs: Ar likumu jānosaka drošības palielināšana jaunbūvēs kara gadījumā
LETA 21.11.2023
Aizputē un Vārmē notiks Valsts kancelejas rīkotās sarunas par Latvijas nākotnes attīstību
LETA 21.03.2025
Rīga, 21.marts, LETA. Šodien Aizputē un Vārmē notiks Valsts kancelejas rīkotās sarunas jeb "Dialoga apļi" sabiedrības viedokļa izzināšanai par valsts nākotnes attīstību līdz 2050.gadam, liecina informācija Ministru kabineta (MK) mājaslapā.
"Dialoga
...
Tiesa turpinās skatīt bijušā policijas ģenerāļa krimināllietu par personas nonāvēšanu medību laikā
LETA 21.03.2025
Rīga, 21.marts, LETA. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien plkst.11 turpinās skatīt krimināllietu pret bijušo Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku, ģenerāli Juri Šulti par personas nonāvēšanu medību laikā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā
...
"Valsts aizsardzības korporācijai" līdz 2036.gadam jāizveido vismaz divas jaunas militāro produktu ražotnes
LETA 21.03.2025
Rīga, 21.marts, LETA. Valsts militārās rūpniecības uzņēmumam SIA "Valsts aizsardzības korporācija" līdz 2036.gadam jāizveido vismaz divas jaunas militāro produktu ražotnes, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta
...