"Lidl Latvija": Krāsaina karodziņa iekļaušana katrā cenu zīmē varētu sadārdzināt pārtikas produktu cenas

Rīga, 18.dec., LETA. Koalīcijas deputātu piedāvātā ideja par krāsaina karodziņa iekļaušanu katrā cenu zīmē nozīmētu ne tikai atgriešanos pie papīra cenu zīmēm, bet arī produktu cenu kāpumu, kompensējot papildu darba spēka izmaksas, aģentūrai LETA sacīja SIA "Lidl Latvija" korporatīvās komunikācijas vadītāja Dana Hasana, komentējot koalīcijas deputātu piedāvājumu pie pārtikas produktiem veikalu plauktos ar karodziņu norādīt produkta izcelsmes valsti.

Papīra cenu zīmes tiek drukātas uz krāsu printera vai zīmētas ar roku, izmantojot zīmuļus vai flomasterus, jo digitālās cenu zīmēs var izmantot tikai trīs krāsas, norādīja Hasana.

Viņa skaidroja, ka "Lidl" jau ir pilnībā pārgājis uz elektroniskajām cenu zīmēm veikalos, kurās rakstiski un labi redzami tiek norādīta produkta izcelsmes valsts vai reģions saskaņā ar Eiropas Savienības regulā ietverto prasību par izcelsmes vietu norādīt "Eiropas Savienību".

"Šādas elektroniskās cenu zīmes ir normāla ikdiena daudzās Eiropas valstīs. To tehnoloģiskā īpatnība - tās nav daudzkrāsainas, jo izmanto tikai baltu, sarkanu un melnu krāsu," norādīja Hasana.

Viņa arī uzsvēra, ka, raugoties no izpratnes par mūsdienīgu mazumtirdzniecību, klientu servisu, tehnoloģiju attīstību, darbinieku produktivitāti un dabai draudzīgu uzņēmējdarbību, deputātu rosinājums būtu liels solis atpakaļ, kas nozīmētu, ka, piemēram, "Lidl" veikalu komandas nodarbotos ar karodziņu drukāšanu, griešanu, līmēšanu pie cenām, to nomaiņu gandrīz katru dienu un šī karodziņu drukāšanas, griešanas un līmēšanas cikla nebeidzamu atkārtošanos.

"Šādās nodarbēs pavadītās stundas ne tikai būs neproduktīvas, bet arī dārgas, tādēļ piedāvāto izmaiņu ieviešana nav pārdomāta, nenesīs labumu gala pircējiem, bet sadārdzinās produktu uz papildus darba izmaksu rēķina," norādīja Hasana.

"Lidl" ieskatā izcelsmes valstu karodziņu ieviešana cenu zīmēs ir nepārdomāts un neizvērtēts priekšlikums, kas tapis nekonsultējoties un nepārzinot veikalu ikdienas darbu, reālo situāciju un var novest pie cenu celšanas gala pircējam.

Tāpat "Lidl" pārstāve uzsvēra, ka maz ticams, ka pircēji tiešām pārzina visas valstis pēc to karogiem. Attiecīgi, kā lietderīgāka alternatīva būtu piedāvājama izcelsmes valsts norādīšana tikai rakstveidā.

Hasana arī atzīmēja, ka, lai izceltu tieši Latvijā ražotos produktus, "Lidl" jau ir izveidojis un ieviesis īpašu "Ražots Latvijā" marķējumu. Tas atrodams uz teju 60 vietējās izcelsmes produktiem, neskaitot svaigos augļus un dārzeņus.

Tāpat viņa akcentēja, ka pēdējo divu gadu laikā "Lidl" ir izveidojis sadarbību ar vairāk nekā 60 vietējiem ražotājiem dažādās produktu kategorijās. Uzņēmums plāno šo sadarbību paplašināt, dubultojot vietējās izcelsmes "Pilos" privātā zīmola piena produktu skaitu, lai tas pārsniegtu 20. Tikmēr svaigu dārzeņu segmentā jau patlaban gandrīz 50% no piedāvātajiem produktiem ir audzēti Latvijā, vistu olu segmentā vairāk nekā 40% olu ir dētas Latvijā un vairāk nekā 20% svaigās putnu gaļas ir audzēta Latvijā.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) ieskatā prasība ieviest valstu karodziņus pie pārtikas produktiem veikalos, kā to decembra sākumā rosinājuši koalīcijas deputāti, palielinās tirgotāju finanšu un administratīvo slogu.

Asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aģentūrai LETA minēja, ka kopumā atbalsta ideju informēt cilvēkus par produktu izcelsmes valsti, taču aicina pārskatīt piedāvāto risinājumu šādas informācijas nodošanai. Viņaprāt, par Latviju kā pārtikas produktu izcelsmes valsti visefektīvāk spēj vēstīt paši ražotāji, karoga krāsas liekot uz preces iepakojuma. Savukārt citu valstu izcelsmi efektīvāk norādīt rakstveidā, nevis ar karodziņiem, kurus nebūt ne visi pircēji vienmēr spētu atpazīt.

Tāpat ziņots, ka 14.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādi grozījumi nepieciešami, "lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti".

Grozījumu autori uzskata, ka nereti patērētāji tiekot maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādēļ, koalīcijas ieskatā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.

"Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē. Patērētājiem ir tiesības izdarīt brīvi savu izvēli, ņemot vērā dažādus aspektus, tai skaitā paužot savu nostāju dažādos jautājumos caur saviem iepirkšanās paradumiem," pauž koalīcijas deputāti.

Paredzēts, ka norma stātos spēkā nākamā gada 1.maijā.

Jau vēstīts, ka "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 442,378 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi saruka vairākkārt un bija 3,847 miljoni eiro.

Patlaban 12 Latvijas pilsētās ir 26 "Lidl" veikali.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".