Tirgotājs: JV piedāvājums alkohola tirdzniecības norobežošanai veikalos cels izmaksas mazajiem un vidējiem tirgotājiem

Rīga, 28.maijs, LETA. Partijas "Jaunā Vienotība" deputātu piedāvājums alkohola tirdzniecības norobežošanai veikalos cels izmaksas mazajiem un vidējiem tirgotājiem, aģentūrai LETA pauda SIA "Latvijas tirgotāju savienības", kas strādā ar zīmolu "LaTS", valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

"Saeimas deputātu priekšlikums ar likumu noteikt, ka alkoholiski dzērieni paslēpjami no pircēju acīm, sagādās lielas neērtības un cels izmaksas maziem un vidējiem veikaliem, jo īpaši laukos, kur vēl saglabājusies tirdzniecība ar leti," uzsver Okmanis.

Viņš atzīmēja, ka iniciatīva nav apspriesta ar nozari. "Patlaban mazajos veikalos jau neērtības sagādā "karodziņu projekta" īstenošana, bet jaunie grozījumi daudzus no tiem var mudināt vispār beigt darbību," skaidro Okmanis, piebilstot, ka tādējādi rosinātie grozījumi skartu ne tikai alkohola tirdzniecību, bet tiem būtu arī plašākas sekas attiecībā uz pārtikas pieejamību reģionos.

Okmanis arī pieļauj, ka daļā mazo veikalu šādu prasību varētu īstenot, tikai pilnībā izņemot alkoholiskos dzērienus no tirdzniecības telpas, bet pircējiem piedāvājot izvēlēties preci no saraksta, savukārt vidēja lieluma veikalos ar tirdzniecības platību aptuveni 200 kvadrātmetri tāpat būtu jārēķinās ar izdevumiem papildu norobežotas vietas izveidei.

"Tehniski šādos veikalos tas būtu iespējams, bet nozīmētu lielāku uzcenojumu citiem produktiem, lai segtu šīs izmaksas. Nav noslēpums, ka lauku veikalos alkohols veido 25% no peļņas, kas nozīmē, ka rosinātie ierobežojumi var ne tikai samazināt kopējo peļņu, bet arī mudināt daudzus tirgotājus slēgt savas tirdzniecības vietas," komentē Okmanis.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Latvijas tirgotāji savienība" 2022.gadā strādāja ar 11,917 miljonu eiro apgrozījumu un 964 977 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

"Latvijas tirgotāji savienība" reģistrēta 2007.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Raimonds Okmanis - 42,99%, Inga Tunste - 39,02%, Agita Vanaģele - 10,02%, Ēriks Pīlādzis - 2%, Velga Kalniņa - 2%, Rauls Baumanis - 2%, Arnolds Taukulis - 0,98% un Jeļena Okmane - 0,98%.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien atlika priekšlikuma par alkohola norobežošanu veikalā skatīšanu, dodot laiku Ekonomikas ministrijai (EM) un Veselības ministrijai (VM) to izdiskutēt.

Paredzēts, ka par JV deputātu Ingrīdas Circenes, Zanes Skujiņas-Rubenes un Gata Liepiņa priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt, komisija lems nākamotrdien, 4.jūnijā. Komisija uzdeva ministrijām līdz piektdienai, 31.maijam, piedāvāt izdiskutētu likuma redakciju.

Circene sēdē pauda, ka deputātu priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem. Deputātes ieskatā, nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Piemēram, Īrijā alkohola plaukti esot ir apgriezti ar aizmuguri pret veikala zāli.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve teica, ka priekšlikums ir saprotams pēc mērķa, taču ieviešana dzīvē nebūtu vienkārša, jo paver plašas iespējas interpretācijai. EM uzskata, ka piedāvājums ir "ļoti sasteigts".

Veselības ministrijas (JV) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis (JV) pauda atbalstu priekšlikumam, jo alkohola redzamības mazināšana esot viens no efekīvākajiem soļiem, kā samazināt alkohola patēriņu.

Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš uzsvēra, ka šobrīd tiekot piedāvāts "uzbūvēt sienas un mazajiem veikaliem vispār izņemt alkoholu". Liniņš uzskata, pēc būtības tie ir neizvērtētu datu rezultātā radīti politiski priekšlikumi. Tāpat piedāvājums sadārdzināšot vietējo produkciju izmaksas un konkurētspēju. Alus nozari nebūtu jāsalīdzina ar tabakas izstrādājumiem, jo pēdējo Latvijā neražo, norādīja LADS vadītājs.

Klātesošie nozares dalībnieki aicināja deputātu iesniegto priekšlikumu no sākuma izdiskutēt ministrijās. Nozare sēdē kritizēja, ka uz trešo lasījumu iesniegti tādi priekšlikumi, kas nav tikai redakcionāla rakstura.

Saeimas Juridiskais birojs sēdē akcentēja, ka ne parlamenta Kārtības rullis, ne Satversme neliedz uz trešo lasījumu iesniegt konceptuālus priekšlikumus, bet to nedarīt ir tikai laba prakse un aicinājums.