Liepājas reģionālas slimnīcas apgrozījums pērn pieaudzis par 6%

Rīga, 24.jūn., LETA. Liepājas reģionālās slimnīcas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis no 38,71 miljona eiro līdz 41,20 miljoniem eiro jeb par 6%, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Slimnīca gadu noslēgusi ar 251 289 eiro zaudējumiem, jo bija vērojams būtisks izmaksu pieaugums energoresursiem, izejmateriāliem un pakalpojumiem.

Kopumā pagājušajā gadā stacionārā kopā ārstēti 14 765 pacienti, tai skaitā valsts apmaksātā plānveida stacionārā palīdzība sniegta 14 056 pacientam, kas ir par 0,8% vairāk, salīdzinot ar 2022.gadu. Vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā kopā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz pieaudzis un ir 5,94 dienas. 

Ārstēšanās ilgums ar katru ceturksni nedaudz pieaug, jo būtiski pieaug to pacientu skaits, kas tiek stacionēti ar ielaistām slimībām un patoloģijām, kuru ārstēšana ir ilgstošāka un jāpiesaista vairāku specialitāšu ārsti vienlaikus, norāda slimnīcas vadība. Vidējais ārstēšanās ilgums atskaitot Aprūpes nodaļas, Stacionārās rehabilitācijas nodaļas un tuberkulozes profilu, kuros pacientu ārstēšana var ilgt pat 12 mēnešus, ir 5,53 dienas.

Pērn stacionārā veiktas 7130 ķirurģiskas manipulācijas jeb par 7,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt, dienas stacionārā veiktas 1468 ķirurģiskas manipulācijas, kas ir par 24,9% mazāk nekā 2022.gadā.

Pieaudzis 2023.gadā onkokonsīlijos izvērtēto pacientu skaits. Ja 2022.gadā tie bija 1117 pacienti, no kuriem 665 bija pirmreizējie pacienti, tad 2023.gadā tie jau bija 1328 pacienti jeb par 18,9% vairāk, no kuriem 774 bija pirmreizējie pacienti.

Kopš 2020.gadā tika izveidots un darbību uzsāka Krūts veselības kabinets, kurā pacientēm tiek nodrošināta visa veida informācija un palīdzības sniegšana, īpaši liels progress panākts krūts ļaundabīgā audzēja diagnostikā un ārstēšanā, piesaistot šīs jomas vadošo speciālistu no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, teikts pārskatā. Salīdzinot ar 2020.gadu, kad tika izveidots Krūts veselības kabinets, veikto operāciju skaits ir dubultojies. Pērn veiktas 75 operācijas, kas ir par 25% vairāk nekā 2022.gadā, tai skaitā ir arī 11 krūšu rekonstrukcijas operācijas.

Slimnīcas turpmākā attīstība lielā mērā ir atkarīga arī no valsts politiskās nostājas veselības aprūpes jomā, proti, slimnīcu kartējuma jeb līmeņošanas, skaidri nosakot valsts apmaksāto pakalpojumu programmas, to apmēru un līmeni katrā no slimnīcām, teikts vadības ziņojumā.

Tajā arī minēts, ka turpmāko slimnīcas darbību lielā mērā ietekmēs veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšana un atbilstoša finansējuma piešķiršana, kā arī energoresursu un izejmateriālu cenu kāpums un nenoteiktība. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija nevieš cerības, ka krīze tiks atrisināta tuvākajā periodā, līdz ar to energoresursu un izejmateriālu cenu nenoteiktība un augstās izmaksas būs vērojamas ilgāku periodu, lēš slimnīcas vadība. Slimnīca ir rosinājusi Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu veikt izmaiņas veselības aprūpes tarifu aprēķinos, ietverot tajos arī aktuālās energoresursu un citu izejmateriālu cenas.

Slimnīca nākamajos gados par prioritāti ir noteikusi pakalpojumu pieejamības, pacientu ārstēšanas un aprūpes, kā arī apkalpošanas kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu.