LMT: Konkurentiem būtu jākonkurē ar pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību

Rīga, 28.jūn., LETA. Konkurentiem būtu jākonkurē nevis ar skaļiem paziņojumiem medijos, bet gan ar pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību, aģentūrai LETA pauda  SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) prezidents Juris Binde, komentējot situāciju elektronisko sakaru iepirkumu jomā.

Binde norāda, ka pēdējos mēnešos vairākkārt nācies medijos lasīt par elektronisko sakaru iepirkumiem, kuru konkursu nolikuma veidotājiem jāuzklausa pārmetumi par šķietamu priekšrocību piešķiršanu konkrētam pretendentam, pirms vēl konkurss sācies.

"Parasti pēc rūpīgākas izpētes noskaidrojas, ka pārmetumi bijuši nepamatoti un konkurss - godīgs, vienkārši kāds no pretendentiem uztvēris kritērijus kā sev nelabvēlīgus, kas gan nav iemesls likt iepirkumu rīkotājiem atteikties no sev svarīgajiem kritērijiem," pauž Binde.

Viņš akcentē, ka saistībā ar konkursiem, kuros tiek izvēlēti elektronisko sakaru nodrošinātāji, publiskajā telpā nereti tiek pausta neizpratne par kritēriju atbilstību likumos noteiktajām prasībām un bažas par "konkurences kropļošanu". "No vienas puses, var teikt, ka diskusijas ir veselīgas, demokrātiskas sabiedrības stūrakmens, no otras - jāatzīst, ka ilgstoša viena viedokļa dominance var vairot nepareizu priekšstatu par patieso situāciju," min Binde.

Viņš norāda, ka mobilo datu pārraides tīkla infrastruktūru Latvijā veido trīs mobilo sakaru operatori. Cīņā par klientiem, kuri pieprasa plaši pieejamu, uzticamu un kvalitatīvu pakalpojumu, operatori ik gadu veic apjomīgas investīcijas tīkla attīstībā. Piemēram, LMT ik gadu tīkla un infrastruktūras attīstībā investē vairāk nekā 30 miljonus eiro un LMT tīklā darbojas vairāk nekā 1600 bāzes staciju.

Binde skaidro, ka mobilo sakaru pieejamības uzlabošana un līdz ar to arī kvalitātes celšana, investējot infrastruktūrā, ir dārga un ietekmē arī pakalpojumu cenu, tomēr, "ko dod zema cena, ja pakalpojums ir sliktas kvalitātes un maz pieejams?".

Viņš arī min, ka agrāk pretenzijas skāra galvenokārt tīkla pārklājumu un bāzes staciju skaitu tā nodrošināšanai, tomēr tagad tas vairs nav vienīgais mobilo sakaru pieejamības kritērijs, par kuru tiek izvirzītas pretenzijas. Šobrīd tiek apšaubīta arī dažādu organizāciju un valsts pārvaldes iestāžu nepieciešamība sazināties ar darbiniekiem jebkādos apstākļos, izmantojot dažādus elektroniskās vides, tostarp sakaru pakalpojumus.

Binde komentē, ka plašam un stabilam tīkla pārklājumam ir izšķiroša loma, kad runa ir par krīzes situācijām, piemēram, cilvēku dzīvības glābšanu, tāpēc mobilo sakaru nepārtraukta pieejamība un stabils, kvalitatīvs pārklājums ir būtisks priekšnosacījums daudzu iestāžu, piemēram, slimnīcu darbības nepārtrauktībai.

Vienlaikus Binde norāda, ka pasūtītājam ir tiesības izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko pakalpojumu sniedzēju. "Sūdzēšanās vietā daudz auglīgāk būtu savu enerģiju novirzīt uz pakalpojumu kvalitātes celšanu, inovācijām un visiem kopā veicināt Latvijas tautsaimniecības produktivitāti, sabiedrības labklājību un starptautisko konkurētspēju," pauž Binde.

LETA jau ziņoja, ka mobilo sakaru operatori iepriekš ir publiski pauduši viedokli, ka mobilo sakaru pakalpojumu konkursu noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Tostarp, piemēram, SIA "Bite Latvija" aprīlī vērsās Konkurences padomē, izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā. Arī pērn "Bite Latvija" vērsās Konkurences padomē par pasūtītāju praksi iepirkumu tehniskajā specifikācijā iekļaut prasību nodrošināt Multi-SIM un e-SIM pakalpojuma pieejamību arī viesabonēšanā.

Savukārt SIA "Tele2" iepriekš atteicās piedalīties VAS "Latvijas pasts" izsludinātajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā, šādu rīcību skaidrojot ar to, ka konkursa noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam. Tāpat "Tele2" iepriekš tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), apstrīdot Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības. Šo prasību tiesa noraidīja. 

"Tele2" iepriekš pauda sašutumu arī par IUB lēmumu ļaut Rīgas pašvaldībai turpināt iepirkumu, kur piedāvājumu iesniedzis viens pretendents, kuram iepirkums, uzņēmuma ieskatā, ticis pielāgots.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".