papildināta - Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas liegums neatbilst Satversmei

(Ziņa papildināta no 18.rindkopas.)

Rīga, 3.jūl., LETA. Satversmes tiesa (ST) pēc SIA "Bite Latvija" piederošās kompānijas pieteikuma par neatbilstošu atzina normu, kura liedza radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu.

Par Satversmei neatbilstošu atzīts liegums tālāk nodot radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesības, kuras elektronisko sakaru komersantam piešķirtas bez maksas. Tiesa uzsver, ka individuāls izvērtējums attiecībā uz bez maksas iegūtu radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu nodrošinātu sabiedrības un konkrētā komersanta interešu līdzsvaru.

Lieta tika izskatīta pēc "Bite Latvija" piederošās kompānijas SIA "Unistars" pieteikuma. Komersants bija ieguvusi ierobežota radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesības pēc pieprasījuma un bez maksas. Lai turpinātu īstenot savas īpašuma tiesības, pieteikuma iesniedzējai būtu nepieciešams attīstīt un piedāvāt klientiem piektās paaudzes mobilo elektronisko sakaru tīkla pakalpojumus.

"Unistars" kapitāla daļas pilnībā pieder "Bite Latvija" un atbilstoši konkurences likumam abi komersanti tiek uzskatīti kā viens tirgus dalībnieks. Šī gada februārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāva "Bite Latvija" un "Unistars" kopīgu ierobežotu radiofrekvenču joslu izmantošanu radiofrekvenču joslas 5G tīkla attīstībai Latvijā.

SPRK iepriekš norādīja, ka kopīga ierobežotu radiofrekvenču joslu izmantošana palielinās to izmantošanas efektivitāti, saglabājot konkurenci starp visiem trīs lielajiem mobilā elektronisko sakaru tīkla operatoriem Latvijā.

"Unistars" neesot viens no tiem mobilo sakaru operatoriem, kas darbojas Latvijas tirgū, tāpēc tai neesot iespēju tieši sniegt lietotājiem 5G tehnoloģiju mobilo sakaru pakalpojumus. Tāpēc komersants būtu ieinteresēts tai piešķirtās spektra joslu lietošanas tiesības nodot vai iznomāt kādam no mobilo sakaru operatoriem, lai tādējādi gūtu iespējami lielāku labumu no savām īpašuma tiesībām. Taču Elektronisko sakaru likuma 48.panta septītā daļa liedz nodot vai iznomāt šīs lietošanas tiesības, ja tās nav iegūtas konkursa vai izsoles rezultātā par maksu. Komersants uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo tiesības uz īpašumu un neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam.

Sākotnēji Latvijā vispārējā prakse bija tāda, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tika piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas. Savukārt minēto tiesību piešķiršana izsoles vai konkursa kārtībā par maksu tika sākta 2010.gadā. Tādējādi šobrīd ir izveidojusies situācija, ka elektronisko sakaru komersantiem radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tika piešķirtas dažādos laika posmos un dažādās procedūrās.

ST secina, ka likumdevēja izvēle visos gadījumos, kad ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir piešķirtas bez maksas, liegt elektronisko sakaru komersantam tiesības tās nodot tālāk, var novest pie godīgai konkurencei neatbilstošām situācijām, jo netiek izvērtēti ne šo tiesību piešķiršanas apstākļi, ne konkrētā brīža konkurences un tirgus apstākļi.

Veicot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas gadījuma individuālu izvērtējumu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija varētu ņemt vērā apstākli, ka komersants šīs tiesības ieguvis bez maksas, kā arī izvērtēt, vai šādu lietošanas tiesību tālāknodošanas gadījumā būs izslēgta komersanta iespēja netaisnīgi iedzīvoties uz ierobežota resursa rēķina.

Tāpat, tiesas ieskatā, komisija varētu ņemt vērā to, vai elektronisko sakaru komersants, kurš vēlas tam piešķirtās ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tālāk nodot, un elektronisko sakaru komersants, kuram šīs lietošanas tiesības tiktu nodotas, ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Turklāt šāda individuālo apstākļu izvērtēšana nebūt nenozīmētu, ka elektronisko sakaru komersantiem visos gadījumos tiks atļauta bez maksas iegūtu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošana.

Tiesa atzina, ka var pastāvēt arī citi alternatīvi līdzekļi, kas būtu izmantojami sabiedrības un konkrētu elektronisko sakaru komersantu interešu sabalansēšanai. Likumdevējam ir tiesības izvēlēties, kādā veidā nodrošināt sabiedrības intereses, godīgas konkurences apstākļus un novērst iespējamību, ka elektronisko sakaru komersants netaisnīgi iedzīvojas uz ierobežota resursa rēķina, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas efektīvāku ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību izmantošanu.

Tādējādi ST atzina, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka nav nepieciešams vērtēt apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam.

Tā kā radiofrekvenču spektrs ir unikāls un ierobežots resurss, regulējuma noteikšana attiecībā uz tā izmantošanu ir būtisks jautājums. Tādēļ nebūtu pieļaujama tāda situācija, ka Satversmei neatbilstošā tiesību norma savu juridisko spēku zaudētu ar sprieduma publicēšanas brīdi, bet nebūtu aizstāta ar jaunu tiesisko regulējumu.

Attiecīgi ST secināja, ka konkrētajā situācijā likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laiks, lai tas izvērtētu, kā vislabāk būtu līdzsvarojamas personas un sabiedrības intereses, un noteiktu jaunu tiesisko regulējumu. Tādējādi apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2025.gada 1.janvāra.

ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš preses konferencē pēc sprieduma pasludināšanas norādīja, ka tiesas spriedums negarantē, ka ikviens varēs savas tiesības nodot tālāk, jo tas būs atkarīgs gan no Saeimas pieņemtā regulējuma, gan no individuālā izvērtējuma, proti, vai tas nodrošinās godīgu konkurenci.

Tiesnesis Gunārs Kusiņš piebilda, ka ST lietas gaitā secināja, ka lietošanas tiesības netiek piešķirtas vienreiz uz neierobežotu laiku, bet gan pagarinātas katrus piecus gadus. Konkrētajā gadījumā ST vērtēja regulējumu, kas noteica radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu komersantiem, kuri sākotnēji to ir ieguvuši bez maksas, un tiesa nav vērtējusi, cik plašu komersantu loku skar konkrētais liegums. Viņš uzskata, ka izstrādājot jauno regulējumu, Saeimai būtu jāņem vērā tā ietekmi uz konkurenci.

Papildinot Kusiņu, Laviņš norāda, ka ST izskatot lietu guva pārliecību, ka līdz šim funkcionējošā sistēma nepieļauj situāciju, ka pastāv komersanti, kuram radiofrekvenču josla ir nodota, bet tā netiek izmantota un neskatoties uz to, ka negodprātīga spektru joslu lietošana šajā lietā netika konstatēta - spriedums skar ikvienu komersantu, kuram frekvence ir nodota bez maksas, jo pildot ST spriedumu, būtu jānodrošina individuālais izvērtējums arī šādos gadījumos.

"Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs aģentūrai LETA sacīja, ka novērtē Satversmes tiesas iedziļināšanos pēc būtības - ST atzina, ka šī brīža regulējums, kas aizliedz tālāk nodot bez izsoles iegūtās frekvences, ierobežo godīgu konkurenci un neatbilst Satversmei. Proti, ar ST spriedumu ir atzīts, ka, lemjot par radiofrekvenču tālāknodošanu, neatkarīgi no tā, vai frekvences tika iegūtas izsoles rezultātā vai bez izsoles, regulatoram ir jāvērtē katrs gadījums individuāli, vērtējot tālāknodošanas ietekmi uz konkurenci.

Mickevičs akcentēja, ka esošais regulējums uzlika nepamatotu apgrūtinājumu tehnoloģiju attīstībai kopumā, kam ir vairākas negatīvas sekas. Proti, uzņēmumiem tiek uzlikts lielāks administratīvais slogs, tāpat arī šobrīd Elektronisko sakaru likumā iekļautais ierobežojums veicina konkurences kropļošanu, jo tiek zaudēta infrastruktūras uzturēšanas efektivitāte.

"Tas viss ilgtermiņā veido nepamatotas izmaksas vairāku miljonu eiro apmērā, kurus uzņēmums labprātāk varētu investēt tālākā tīkla attīstībā," sacīja Mickevičs.

Tāpat Mickevičs uzsvēra, ka sabiedrības interesēs ir efektīva radiofrekvenču spektra joslu izmantošana un 5G tehnoloģiju attīstība, kam ir potenciāls godīgas konkurences apstākļos.

"Ņemot vērā, ka "Bite Latvija" un "Unistars" ir vienas grupas uzņēmumi, "Unistars" rīcībā esošo frekvenču nodošana "Bite Latvija" neietekmētu konkurences situāciju tirgū, bet būtiski kāpinās uzņēmuma efektivitāti un pārvaldību, to atbrīvojot no nevajadzīga administratīvā sloga," sacīja Mickevičs.

Mobilo sakaru operatora "Tele2" pārstāvji aģentūrai LETA sacīja, ka "Tele2" šobrīd jautājums par radiofrekvenču tālāku nodošanu nav aktuāls, taču uzņēmums principā atbalsta ideju par frekvenču tālāku nodošanu ārpus izsoles.

Savukārt SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) pārstāvji komentāru aģentūrai LETA nesniedza.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Unistars" pieder "Bite Latvija". 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 4,62 miljonu eiro apgrozījumu un 0,55 miljonu eiro peļņu.