Valsts kancelejai uzdots izskatīt IUB normatīvo regulējumu par savlaicīgu publisko iepirkumu izvērtēšanu

Rīga, 25.sept., LETA. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti uzdeva Valsts kancelejai izskatīt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) normatīvo regulējumu, lai sniegtu birojam iespēju savlaicīgi izvērtēt publiskos iepirkumus iespējamu pārkāpumu gadījumā.

Lēmums veikts, lai novērstu līdzīgu situāciju rašanos nākotnē, ko revīzijā par Zemkopības ministrijas (ZM) izveidoto elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu atklāja Valsts kontrole. Komisijas sēdē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka iepazīstināja ministrus ar ziņojumu par veikto revīziju, lai noteiktu, vai ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu izveidojusi pamatoti.

Preses dienesta publiskotā informācija liecina, ka Valsts kontroles revīzijā atklājusi, ka ZM elektroautomobiļu uzlādei nopirkusi dārgas iekārtas, bet iepirkumā noteikusi nepamatotas un nesamērīgas prasības pretendentiem. No 42 auto uzlādes punktiem 27 punktos uzlādes līdz šim nav veiktas.

Tāpat VK secinājusi, ka ZM, veicot 3,1 miljonu eiro ieguldījumu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši attīstības plāniem. Vilka uzsvēra, ka, izvēloties citu risinājumu, ministrija varēja ietaupīt vismaz 2,7 miljonus eiro.

Komisijas sēdē Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) uzsvēra, ka ir nepieciešams pilnveidot IUB normatīvo regulējumu, lai IUB varētu izvērtēt iepirkumus arī gadījumos, kad iepirkumos mainās termiņi, summas un nosacījumi.

Viņa minēja, ka birojam nepieciešams iet līdzi laikam un reālajai situācijai Latvijā, jo Latvijā ļoti bieži tiek veidoti negodprātīgi iepirkumi, pasūtītājam rīkojoties kāda interesēs, nezināšanas vai zināšanas dēļ, piebilstot, ka IUB normatīvais regulējums vairs neatbilst šī brīža prasībām.

Tāpat Saeimas deputāts Ģirts Štekerhofs (ZZS) uzsvēra, ka nepieciešams izstrādāt kritērijus, pēc kuriem IUB būtu jāiesaistās preventīvi, tostarp nepieciešams noteikt summu, pie kuras iepirkumi būtu jāizskata, lai noskaidrotu, vai tas veikts godīgi.

Savukārt Ābrama akcentēja, ka IUB būtu jāiesaistās, kad iepirkumā noticis 30% sadārdzinājums nevis, kad projekts ir pabeigts, jo tam nav jēgas. Tiklīdz ir novērojams sadārdzinājums birojam nepieciešams iesaistīties un saprast, kāpēc sadārdzinājums noticis un varbūt iepirkums jāpārtrauc, jo pārtraukt pat negodīgu iepirkumu, kad tas noslēdzies ir ļoti sarežģīti.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Administratīvo sodu departamenta direktore Dace Vosele skaidroja, ka IUB Izskata sūdzības, tostarp par iepirkumu nolikumu prasībām, bet šajā gadījumā sūdzības par ZM sagatavoto iepirkumu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu izveidei birojā netika iesniegtas.

Viņa norādīja, ka IUB rīkojas pēc normatīvajiem aktiem un vērtē publiskos iepirkumus, saņemot sūdzības. Ir arī situācijas, kad IUB var izvērtēt situāciju, reaģējot uz publisko informāciju, bet ne vienmēr ir pieejama informācija par problēmām iepirkumos. Birojs var izskatīt iepirkumus arī pēc savas iniciatīvas, bet šajā gadījumā nebija signālu, lai iepirkumu vērtētu.

Vosele atzīmēja, ka normatīvais regulējums patlaban paredz, ka IUB var izskatīt iepirkumus tikai caur tiesisko interešu aizsardzību pretendentiem vai piegādātājiem.

Viņa minēja, ka birojs var vērtēt tikai tik tālu, cik ir tā kompetence, un ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkla izveides gadījumā var izskatīt pārkāpumus par līguma grozījumiem, tostarp termiņu pagarinājumiem un līgumcenas palielināšanu. Iespējams vēlāk izkristalizēsies papildu pārkāpumi, bet laiks ir bijis īss, lai iedziļinātos šajā lietā. IUB pieprasīs dokumentus no ZM un tālāk vērtēs, cik tālu birojs savā kompetencē ir spējīgs saukt pie atbildības atbildīgās personas.

Tāpat Vosele atzīmēja, ka IUB nav tik daudz resursu, lai izvērtētu pilnīgi visus valstī izsludinātos iepirkumus, jo to ir ļoti daudz un iepirkumu līgumcenas kopējā vērtība ir ļoti liela. Patlaban no VK saņemta informācija par konkrēto gadījumu un iestāde gatavo lēmumus, kā arī sāks vairākus administratīvo pārkāpumu procesus.

Jau ziņots, ka izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, kā arī tajā izvietotās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Kā norādīja Valsts kontrole, iepriekš neplānotais un par 2022.gadā no valsts budžeta piešķirtā 3,1 miljona eiro izveidotais ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkls neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām, proti, tas ir par lielu.

Valsts kontrole izprot ZM vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.

ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos, izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu.

Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums - uzstādīt tikai lieljaudas jeb vairāk nekā 22 kilovatu (kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas - neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei.

LETA arī ziņoja, ka 2022.gadā elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu būvēšanu 2,291 miljona eiro vērtībā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ZM uzticēja energobūvniecības uzņēmumam SIA "Reck".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Reck" apgrozījums 2023.gadā bija 23,702 miljoni eiro, bet peļņa - 236 918 eiro.

Kompānija "Reck" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7100 eiro. Uzņēmums pieder SIA "Tropos L" (40%), kuras vienīgā īpašniece ir Elizabete Kola, AS "A.C.B." (35%) un SIA "GK2v In" (25%), kuras vienīgais īpašnieks ir Viesturs Kaģis.