"Helmes Latvia": Pēdējo divu gadu laikā konkurence IKT jomā ir ļoti saasinājusies

Rīga, 9.okt., LETA. Kopumā pēdējo divu gadu laikā konkurence informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sektorā ir ļoti saasinājusies, aģentūrai LETA sacīja digitālo inovāciju uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs Viesturs Bulāns.

Viņš norādīja, ka daudzi uzņēmumi startē publiskajos iepirkumos valsts sektorā, jo valsts pārvalde un valsts digitalizācijas lielie projekti ir ar lielu, stabilu vērtību. "Pašreiz ir tā, ka publiskajiem iepirkumiem ar vērtību virs miljona eiro ir pieci, septiņi vai pat 12 piedāvājumi," sacīja Bulāns.

Konkurence ir ļoti asa, un "jāatzīst, ka ir arī negodīgāki konkurenti, kas manipulē ar stundas likmēm," norādīja Bulāns. Viņš skaidroja, ka bieži stundas likme par darbu ir aptuveni 60 eiro, bet ir atsevišķi uzņēmumi, kas savos piedāvājumos norāda stundas likmi 20 eiro, kas "nav reāli".

Bulāns norādīja, ka iepirkumu veicējiem būtu jāpārbauda uzņēmumu līdzšinējā reputācija, tāpat būtu jāsaprot, ka cena nevar būt dominējošā vērtība iepirkumos.

Tāpat arī Bulāns sacīja, ka pašai valsts pārvaldei kā pircējam jākļūst zinošākam šajā industrijā.

Runājot par to, ka IKT eksporta ziņā esam sākuši atpalikt no kaimiņvalstīm, Bulāns sacīja, ka dažkārt pārlieku tiek glorificēts tas, cik Igauņi ir labi un attīstīti. Arī Latvija ir paveikusi daudz, tomēr lielākā atšķirība ir tā, ka kaimiņvalstis "prot netīro veļu mazgāt iekšpusē, savukārt globālajā arēnā viņi spēj sevi ļoti labi pasniegt".

Piemēram, Igauņiem valsts aģentūras nes digitālas valsts tēlu, bet ja salīdzina risinājumus tehniskā līmenī, tad Latvijā šie risinājumi ir labāki vai kā minimums līdzvertīgi.

"Mums jāmācās taisīt mārketingu valsts pārvaldē un pozicionēt Latviju kā lielisku valsti," sacīja Bulāns.

Runājot par globālo tirgu, Bulāns sacīja, ka pašreiz ļoti strauji pieaug mākoņskaitļošanas risinājumi un pakalpojumi kopumā. Pērn šis tirgus bija aptuveni 600 miljardu dolāru vērtībā, savukārt prognozes liecina, ka tirgus līdz 2030.gadam varētu pieaugt līdz 1,7 triljoniem dolāru.

Tas saistīts ar to, ka valsts pārvalde un uzņēmumi turpina vai sāk digitalizāciju, jo sevišķi tas vērojams mazo un vidējo uzņēmumu segmentā.

Vienlaikus pašreiz būtiski aug datu apjoms, kā arī pieaug viedierīču skaits. Teju katram iedzīvotajam ir viedtālrunis, planšete, dators, viedpulksteņi, dažādas gudrās mājas iekārtas un citas ierīces. Tāpat arī cilvēki paši ražo lielu satura daudzumu un augšuplādē gan sociālajos tīklos, gan straumēšanas vietnēs.

Informācijas tehnoloģiju (IT) tirgū redzama arī tendence, ka ļoti strauji pieaug globālie kiberuzbrukumi, ar dažādiem mērķiem - viens ir komerciāli mērķi, piemēram, izspiešana, un otrs - politiski mērķēti uzbrukumi, ar mērķi diskreditēt, traucēt un paralizēt valsts pārvaldes risinājumus, kritisko infrastruktūru.

Vēl viena tendence, kas pieaug aizvien vairāk - mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, kas arī noved pie tā, ka turpinās pieprasījums pēc zinošiem IT speciālistiem. Pašreiz arī redzams, ka arvien vairāk tiek organizētas dažādas apmācības cilvēku pārkvalifikācijai, tostarp arī dažādām prasmēm IT jomā.

Bulāns sacīja, ka tirgus globalizējas. Šāda izmaiņa bija ļoti būtiska un strauja Covid-19 ietekmē. Tirgus globalizācija vēl vairāk saasināja konkurenci par IT talantiem Latvijā.

Runājot par Latvijas uzņēmumu spēju konkurēt ar IT uzņēmumiem algu ziņā, Bulāns sacīja, ka tas saistīts ar to, kas ir konkrēto uzņēmumu klienti - ja Latvijas uzņēmumam klienti ir tikai Latvijas uzņēmumi un Latvijas publiskais sektors, tad ir grūtāk konkurēt.

Tāpat Bulāns uzsvēra, ka "Helmes" un vairāki citi IT uzņēmumi piedalās algu pētījumos un šogad pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā finanšu industrija izrāvusies priekšā IT industrijai ar algu pieaugumu procentuāli - proti, finanšu industrijas algu pieaugums šajā gadā bijis 8,8%, bet IT industrijas pieaugums pēdējā gada laikā bija vidēji 7,4%, kamēr iepriekš pieaugums bija vidēji 15% ik gadu.

Vienlaikus nākotnes prognozes algu pieaugumam ir mierīgākas, jo "bizness vairs nespēj īsti turēt". Tendence ir tāda, ka gan nākamo, gan tuvākos piecus gadus varētu būt vēl mazāki algu kāpumi.

"Helmes Latvia" 2023.gadā strādāja ar 9,899 miljonu eiro apgrozījumu un 1,568 miljonu eiro peļņu. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 100 000 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums pieder Igaunijas "Helmes".