Žurnāls: Pārdaugavas panorāmas rata īpašnieks pabijis Ukrainas sankciju sarakstā

Rīga, 12.dec., LETA. Pārdaugavā topošā panorāmas rata projekta īstenotāja SIA "RPR operators" patiesais labuma guvējs, Krievijā dzimušais uzņēmējs Rustams Gilfanovs dažus gadus ir bijis iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā, kas ierobežo ārvalstu pilsoņu saimniecisko darbību, vēsta žurnāls "Ir".

Latvijā reģistrēto uzņēmumu "RPR operators" sākotnēji dibinājis Dimitrijs Uspenskis, taču tagad patiesais labuma guvējs ir Gilfanovs, kurš iesaistījies uzņēmumā un pārņēmis tajā vairākumu 2022.gada martā. Caur Maltā reģistrētu kompāniju "Racoonstruction Holding Limited" viņam pieder 55% no "RPR operatora" kapitāldaļām, bet pārējie īpašnieki caur uzņēmumu "Panoramica" ir Uspenskis, Darja Uspenska un Anatolijs Predkels, raksta žurnāls.

Līdz šā gada sākumam uzņēmumam uzkrāti aptuveni 300 000 eiro zaudējumi. 2023.gada pārskats rāda, ka uzņēmuma bilance bija 2,6 miljoni eiro, tajā skaitā 2,3 miljoni - ilgtermiņa parādi radniecīgajām sabiedrībām.

"Ir" noskaidrojis, ka šovasar "RPR operatoram" reģistrētas trīs komercķīlas par labu Kiprā reģistrētam uzņēmumam "Besterry Management Ltd". Pats "RPR operators" visu savu mantu ieķīlājis 28.maijā, pēc tam 18.jūnijā un 11.jūlijā ķīlas reģistrētas arī abu "RPR operatora" īpašnieku - "Racoonstruction Holding Limited" un "Panoramica" - kapitāldaļām.

Visas trīs ķīlas reģistrētas par vienādu summu - 4,7 miljoniem eiro. Iespējams, Kiprā reģistrētais uzņēmums ir aizdevis naudu panorāmas rata projekta īstenošanai un ar trim komercķīlām nodrošinājies, lai prasījumu var vērst pret jebkuru no trim ķīlas devējiem.

Arī Kiprā reģistrētā firma "Besterry Management Ltd" pieder Gilfanovam, liecina uzņēmumu reģistra dati, ko "Ir" ieguvis ar pētnieciskās žurnālistikas organizācijas OCCRP atbalstu. Gilfanovs kļuvis par firmas īpašnieku 2021.gada novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir tikai 1000 eiro, un pieejamie dokumenti neuzrāda finansiālo darbību.

Atsaucoties uz Krievijas interneta avīzes "Newslab" apkopoto dosjē, "Ir" raksta, ka Gilfanovs dzimis 1983.gadā nelielā ciematā Permas apgabalā, militārista un sākumskolas skolotājas ģimenē. Kopš bērnības viņš aizrāvies ar zinātni un tehnoloģijām, 2005.gadā ieguvis jurista diplomu Udmurtijas Valsts universitātē, bet pēc diviem gadiem - maģistra grādu Starptautiskajā Austrumeiropas Universitātē turpat Udmurtijā.

2006.gadā Gilfanovs kopā ar biznesa partneri Sergeju Tokarevu nodibinājis krievu informācijas tehnoloģiju (IT) kompāniju "Lucky Labs", kas vēlāk izvērtusi darbību Ukrainā, izaugot par ietekmīgu spēļu biznesa pārstāvi ar galveno biroju Kijivā, liecina kompānijas "Business Wire" informācija.

"Dow Jones" risku pārvaldības datubāze rāda, ka pēc Krievijas sāktā kara Austrumukrainā Gilfanovs kopā ar jaunāko brāli Romānu aptuveni pusotru gadu bija iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā, kas ierobežo ārvalstu pilsoņu saimniecisko darbību. Gilfanovs ar Ukrainas prezidenta rīkojumu šajā sarakstā iekļauts 2016.gada oktobrī, balstoties uz Nacionālās drošības padomes lēmumu par sankciju piemērošanu vairākiem simtiem ārvalstu pilsoņu. Kā pamatojums Gilfanova iekļaušanai sarakstā norādīts "fiziskas personas darbības, kas rada reālus draudus nacionālajām interesēm un pārkāpj sabiedrības un valsts intereses". Pēc tam 2017.gada maijā ar prezidenta rīkojumu sankcijas abiem pagarinātas vēl uz gadu. Tagad tās vairs nav spēkā.

Savukārt Gilfanova biznesa partneris Tokarevs bija iekļauts sankciju sarakstā līdz pat 2020.gadam, kad viņu pirms termiņa no tā izņēma jaunievēlētais prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraiņu vietnē "Shepetivka" pausts sašutums par šādu lēmumu, jo Tokarevs iesaistīts ukraiņu digitālās identitātes programmatūras izstrādē. "Neviens nejūt mulsumu par to, ka vakar par Krievijas teroristu atbalstītāju dēvētajam uzņēmējam tagad ir piekļuve produkta attīstībai, kas satur visu Ukrainas iedzīvotāju datus," lēmumu kritizējuši oponenti, norādot uz Tokareva biznesa saitēm ar ASV sankcijām pakļauto krievu oligarhu Konstantīnu Malofejevu.

Kā raksta "Ir", pētnieciskās žurnālistikas organizācijas OCCRP savāktās ziņas norāda uz Gilfanova agrāku saistību ar vairākiem uzņēmumiem Krievijā, taču žurnālam neesot izdevies noskaidrot nevienu aktīvu uzņēmumu, kurā Gilfanovs pašlaik būtu īpašnieks vai amatpersona.

Šoruden Gilfanova vārds uzpeldējis mediju ziņās Ukrainā, kur žurnālisti pēta uzņēmēja Maksima Krippa naudas izcelsmi - par jauno oligarhu dēvētais Kripps par desmitiem miljoniem ASV dolāru iegādājas slavenus nekustamos īpašumus, e-sporta komandas un medijus. "Ekonomična Pravda" raksta, ka savulaik starp viņa biznesa partneriem bijis arī Gilfanovs. Kripps izdevumam apstiprinājis, ka 2011.gadā kopā ar Gilfanovu, Tokarevu un vēl pāris uzņēmējiem iegādājies Krievijas tiešsaistes kazino tīklu "Vulkan", taču konfliktu dēļ 2013.gadā sarāvis saites un neesot ar viņiem vairs kontaktējies.

Latvijas Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka Gilfanova pastāvīgā dzīvesvieta kopš 2022.gada aprīļa ir Latvija. Tomēr Kiprā reģistrētā uzņēmuma dokumentos jau agrāk kā savu adresi viņš norādījis divus dzīvokļus Jūrmalā, bet citviet arī dzīvokli Antonijas ielā Rīgā. Turklāt Gilfanovs vairs oficiāli neparādās kā Krievijas pilsonis, jo starplaikā ieguvis pilsonību kādā no Karību salām - Sentkitsas un Nevisas Federācijā.

Panorāmas projekta attīstītāja līdzīpašnieks Uspenskis žurnālam "Ir" skopi atbildējis uz jautājumiem par to, kas ir Gilfanovs, vien norādījis, ka viņš ir atbildīgs cilvēks un Latvijā dzīvo jau ilgāku laiku, attīstot arī citus uzņēmumus.

Uspenskis gan uzsvēris, ka Pārdaugavas panorāmas rata projektā veiktajām investīcijām neesot nekādas saistības ar Krieviju, un tā īstenošanai nepieciešamais finansējums esot piesaistīts kā aizņēmums no Eiropas uzņēmumiem. Tāpat arī visi projektam nepieciešamie izejmateriāli un pakalpojumi esot iegādāti Eiropas Savienībā. Uzņēmumu reģistrā Gilfanova vārds gan parādās vienīgi pie "RPR operatora", taču Latvijas jaunuzņēmumu kopienas platformas "Labs of Latvia" 2021.gada publikācijā lasāms, ka Gilfanovs ir viens no investīciju fonda "LongeVC" partneriem un kopā ar "Rietumu bankas" padomes locekli Iļju Suharenko atbalstījis digitālās veselības jaunuzņēmumu "Longenesis". Uzņēmumu reģistrā šāda saistība gan neparādās, bet "LongeVC" uz "Ir" jautājumiem atbildēja vispārīgi, ka informācija par visiem partneriem pieejama mājaslapā.

Rīgas domes pārstāvis Vladimirs Ozoliņš skaidro, ka pašvaldībai neesot iespēju vērtēt, no kurienes projektam nāk nauda. Rīkojot izsoli 2019.gadā, pārbaudīts, ka uzņēmumam nav pasludināta maksātnespēja vai nenokārtotas saistības. "Līdz šim mums no drošības iestādēm vai citām uzraugošām iestādēm nav bijuši nekādi signāli par to, ka uzņēmums veiktu kādas nelegālas darbības vai ka līdzekļi, par kuriem viņi būvē ratu, būtu nelegāli," sacījis Ozoliņš.

Valsts drošības dienests žurnālam rakstiski apstiprinājis, ka Gilfanovs viņiem ir zināma persona. Dienests 2017.gadā un pērn vērtējis Gilfanova pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujai, uz ko viņš pretendējis, pamatojoties uz Latvijas tautsaimniecībā veiktām investīcijām.

Uspenskis žurnālam izrādījis jauno panorāmas ratu un pastāstījis, ka tā būvniecība jau ir faktiski pabeigta, atlikušas vien drošības pārbaudes, uz kurām patlaban tiek gaidīts.

Projekts kopumā izmaksājis vairāk nekā 10 miljonus eiro, no kuriem trīs iztērēti parka teritorijas labiekārtošanai. Uspenskis precīzākas summas nav atklājis, jo tas esot komercnoslēpums. Visvairāk izmaksājis pats panorāmas rats un tā iekārtas. Uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka cilvēki nereti kļūdaini domā, ka rata izbūve notiek par pilsētas naudu, taču tā nav, jo visas objekta izbūves izmaksas sedz uzņēmums, kurš ik gadu Rīgas domei maksā 24 500 eiro par zemes nomu. Līgums noslēgts uz 30 gadiem. Nomas maksa tiekot pārskatīta ne retāk kā sešos gados.

LETA jau ziņoja, ka tiesības Pārdaugavā būvēt panorāmas ratu "RPR operators" ieguva 2019.gada rudenī, kā vienīgais pretendents uzvarot Rīgas domes rīkotā izsolē. Nosolītā summa bija 22 484 eiro. Pirms tam jūlijā toreizējā galvaspilsētas mēra Oļega Burova (GKR) vadītā dome ar 42 balsīm no 60 bija pieņēmusi lēmumu organizēt šādu izsoli.

Līgums ar domi paredzēja, ka būvniecība jāpabeidz trīs gadu laikā, taču būvprojekta izstrādi aizkavēja pandēmija, un dokumenti vairāk nekā gadu bija saskaņošanā būvvaldē, tāpēc termiņus pagarināja.