Siliņa: Jautājumā par "Tet" un LMT nākotni svarīgs ir arī "Citrus Solutions" liktenis

Rīga, 18.dec., LETA. Jautājumā par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni Latvijas valdībai svarīgs ir arī "Tet" grupā ietilpstošā inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma SIA "Citrus Solutions" tālākais liktenis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atzīmēja, ka, lai arī "Tet" piederošais "Citrus Solutions" nav telekomunikāciju uzņēmums, tam ir bijusi svarīga loma valstij stratēģisku projektu īstenošanā, tajā skaitā austrumu robežas infrastruktūras izbūvē. Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka "Citrus Solutions" ir nodrošinājis projektēšanas un būvniecības darbus privātajiem pasūtītājiem un valstij, tostarp arī valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektos.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, 2005.gadā reģistrētā "Citrus Solutions" pilnībā pieder SIA "Tet". Uzņēmuma pamatkapitāls ir 11 070 999 eiro, un pērn tas strādāja ar 66,67 miljonu eiro apgrozījumu un 5,37 miljonu eiro peļņu, bet gadu iepriekš - ar 57,92 miljonu eiro apgrozījumu un 8,32 miljonu eiro peļņu.

Uz konkrētākiem jautājumiem par to, kā varētu mainīties potenciālajā darījumā iesaistīto uzņēmumu pārvaldības shēma, Siliņa kārtējo reizi atbildēja izvairīgi, skaidrojot, ka Latvijas valstij šobrīd ir privātais partneris, "kurš arī lasa visas ziņas", un, atklājot savu taktiku, valdība var zaudēt iespējas panākt sev labvēlīgāku rezultātu.

Premjere uzsvēra, ka valsts šos jautājumus vērtē ļoti rūpīgi un atbildīgi. Viņa arī atkārtoja iepriekš pausto, ka valstij viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt to, lai "Tet" un LMT vērtība nākotnē nemazinās un lai valstij būtu iespējas īstenot savas stratēģiskās ieceres attiecībā uz to, kā šiem uzņēmumiem būtu jādarbojas.

"Protams, apzinoties, ka tie ir telekomunikāciju uzņēmumi, mēs arī nevaram tos pārtaisīt, pieņemsim, par militārās industrijas uzņēmumiem, bet mēs vēlētos, lai viņu inovācijas un radītās idejas varētu tikt izmantotas arī šādiem mērķiem, un līdz ar to sarunās ar citiem īpašniekiem (..) mēs vēlamies arī rast iespēju realizēt šīs savas stratēģiskās intereses, iegūt lielāku brīvību šādu mērķi sasniegšanā," skaidroja valdības vadītāja.

Viņa solīja, ka pēc šodien gaidāmās Ministru kabineta sēdes "noteikti arī būs komunikācija, ko mēs esam nolēmuši," bet uz visiem jautājumiem atbildēt vēl nevarēs, ņemot vērā nepabeigto sarunu procesu ar privāto partneri.

Kā ziņots, šodien plkst.10 ir sasaukta valdības ārkārtas sēde. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iepriekš atklāja, ka šajā sēdē slēgtajā daļā plānots skatīt precizēto ziņojumu par "Tet" un LMT akcionāru sarunām.

Valdība 19.novembrī aiz slēgtām durvīm izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres. "Esam nonākuši pie diviem variantiem, kuri tiek tālāk sīkāk detalizēti izvērtēti," aģentūrai LETA pēc minētās valdības sēdes sacīja Valainis.

Viņš pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar otru akcionāru, Zviedrijas uzņēmumu "Telia", un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. "Ja sarunas neveiksies, mums būs arī B un C scenāriji, ko mēs darīsim gadījumos, ja mums ar otru īpašnieku neizdosies par kaut ko vienoties, bet šobrīd es skatos uz šo procesu gana pozitīvi," teica Valainis.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.

Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - "Telia".

Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds-Sutherland" vecākais partneris Māris Vainovskis iepriekš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt "Tet" un LMT.

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.