Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde izmaksās teju 100 000 eiro

Rīga, 21.jūl., LETA. Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

"Firmas.lv" dati liecina, ka Rīgā reģistrētā uzņēmuma "Ardenis" apgrozījums pērn ir bijis 275 380 eiro, bet peļņa 53 274 eiro. Savukārt "Termo AVS" apgrozījums sasniedzis 112 972 eiro, bet peļņa - 11 707 eiro.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka savulaik Izglītības un zinātnes ministrija pārtraukusi darba attiecības ar "Ardenis" īpašnieku Gati Kristapu un "Termo AVS" līdzīpašnieku Hariju Boktu, kas bijuši Pasaules Bankas projekta izmaksu efektivitātes apakšprogrammas darbinieki. Ministrija abus vainojusi zaudējumu nodarīšanā, veicot remontdarbus un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus 116 Latvijas skolās.

Jau ziņots, ka tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt Daugavpils lidlauka un tai pieguļošās teritorijas attīstības stratēģiju saskaņā ar Daugavpils novada un Daugavpils teritorijas plānošanas normatīvajiem aktiem. Konkursa uzvarētājam būs jāveic iepriekšējo pētījumu analīze, attīstības teritorijas tiesiskā ietvara izvērtējums, inženiertehniskais, vides un sociāli ekonomiskais izvērtējums. Tāpat dokumentā jāietver attīstības sadalījums pa kārtām un īstenošanas laika grafiks, kā arī orientējošās investīciju izmaksas, institucionālais modelis, finansēšanas modelis un citi aspekti.

Kopējā lidlauka un pieguļošo teritoriju platība ir teju 232 hektāri, skrejceļa garums ir 2300 metri, platums 46 metri. Daugavpils lidlauks, kas ir stratēģiski svarīgs civilās aviācijas nodrošināšanai Latgales plānošanas reģionā, pašlaik nav sertificēts civilās aviācijas lidojumu apkalpošanai un tam nav piešķirts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss, norāda domē.

Daugavpils lidostas īpašnieks un ekspluatants ir SIA "Daugavpils lidosta". Lidostas 100% kapitāla daļu pieder Daugavpils pilsētas domei.

Pašlaik lidlauka teritorijā nav izvietotas ēkas, sakaru komunikācijas, energoapgādes sistēma, kā arī nav veikta vides saglabāšana. Lidostas teritorija ir sliktā tehniskajā stāvoklī un nav norobežota ar žogu. Kontrolējamo teritoriju klāj savvaļā augoši koki un krūmi. Lidlauks nav ticis pienācīgi apsaimniekots un saglabāts, kas padarījis to neizmantojamu civilajai aviācijai, līdz ar to ir nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi visas lidostas infrastruktūras atjaunošanā.

Domē uzskata, ka lidostas potenciāls netiek izmantots tādā apmērā, lai vietējā un reģionālā mērogā veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti, nodarbinātības pieaugumu un darbaspēka mobilitāti un reģiona pieejamības veicināšanu un tūrisma attīstību.

Vienlaikus iepirkuma dokumentācijā pausts, ka viena no galvenajām Daugavpils attīstības priekšrocībām ir sabalansēts un integrēts transporta infrastruktūras tīkls, kas ietver autoceļu, dzelzceļu transporta iespējas, tā sekmējot uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, darbaspēka mobilitāti un jaunu investīciju piesaisti reģionam. Taču vidējais ceļojuma laiks, lai sasniegtu centrālās Rietumeiropas un Skandināvijas uzņēmējdarbības centrus no Latgales reģiona, ir vairāk nekā desmit stundas vienā virzienā, tāpēc gaisa satiksmes un reģionālās lidostas "Daugavpils lidosta" attīstībai esot izšķiroša loma starptautiskās mobilitātes un starptautiski nozīmīgas uzņēmējdarbības veicināšanā.

Daugavpils lidostas attīstība gada sākumā apspriesta Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Tajā Latvijas Aviācijas asociācijas prezidents Artūrs Kokars klāstīja, ka pilsētas lidlauka pārveidošanai par komerciālu lidostu būtu jāiegulda vismaz 30-50 miljoni eiro.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka Daugavpils lidosta būtu attīstāma, tomēr jābūt skaidram attīstības plānam un finansējumam.