"Latvijas tilti" nekomentē ar prokurori panāktās vienošanās ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību

Rīga, 15.dec., LETA. LNK holdingā ietilpstošā AS "Latvijas tilti" pagaidām atturēsies komentēt ar prokurori panāktās vienošanās ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK Group" pārstāve Inga Domka.

""Latvijas tilti" ievēros noteiktos ierobežojumus. Pirms esam izvērtējuši visus iespējamos ierobežojumu aspektus, mēs vēlētos atturēties tos publiski iztirzāt," pauda Domka.

Attiecībā uz "Latvijas tiltu" tālāko darbību Domka norādīja, ka uzņēmums ir ņēmis vērā iepriekšējo negatīvo pieredzi un pēdējo gadu laikā ir veicis nozīmīgus pasākumus, kas vērsti uz uzņēmuma ilgtspējīgas darbības nodrošināšanu, nepieļaujot līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Patlaban kā primāros izaicinājumus uzņēmumam Domka minēja Covid-19 pandēmijas un tās seku pārvarēšana gan īstermiņā, gan vidējā termiņā.

Pēc Domkas teiktā, "Latvijas tiltu" ienākšana Lietuvas tirgū iezīmējās ar aktīvu pretestību gan no konkurentu, gan no oficiālo iestāžu puses. Domka norādīja, ka jau pirmajos darbības gados Lietuvā "Latvijas tilti" uzvarēja vairākos publiskajos iepirkumos, kur starpība starp "Latvijas tiltu" piedāvāto zemāko cenu un zemāko Lietuvas konkurentu piedāvāto cenu kopumā pārsniedza 15 miljonus eiro.

"Tā rezultātā, no vienas puses Lietuvas valsts spēja būtiski ietaupīt budžeta līdzekļus un ietaupītos līdzekļus izmantot citu svarīgu projektu realizēšanā, bet no otras puses, izraisīja Lietuvas vietējo būvnieku milzīgu neapmierinātību sakarā ar neiegūto peļņu, kas, savukārt, pārauga neslēptā naidīgumā pret "Latvijas tiltiem"," pavēstīja Domka.

Viņa uzsvēra, ka "Latvijas tiltu" dalība Lietuvas publiskajos iepirkumos vienmēr tika dažādiem veidiem apgrūtināta un kavēta no publisko iestāžu puses. Domka atgādināja, ka tieši pēc "Latvijas tiltu" sūdzības Lietuvas augstākā tiesa bija piespriedusi vienai no Lietuvas iestādēm Lietuvas tiesu praksē lielāko sodu par Lietuvas iepirkuma procedūras klaju ignorēšanu.

"Šādos apstākļos "Latvijas tilti" pieļāva kļūdu, kas uzņēmumam un iesaistītajiem darbiniekiem kļuva par skarbu mācību, kuru uzņēmums un tās darbinieki vienmēr atcerēsies un nekad nepieļaus tās atkārtošanos," teica Domka.

Viņa atzīmēja, ka izskatot krimināllietu trīs instancēs Lietuvas tiesa nav konstatējusi pārkāpuma veikšanu nolūkā uzņēmumam pretlikumīgi iegūt jebkādu mantisko labumu. Domka skaidroja, ka uzņēmuma darbinieka krimināli sodītā rīcība atbilstoši tiesas sprieduma tekstam bija vērsta uz "…amatpersonas likumisko darbību veikšanu tās pilnvaru robežās… lai darbojoties likumiski…" tiktu realizētas starp pusēm noslēgtā būvniecības līguma procedūras.

"Paužot viennozīmīgu un stingru nosodījumu darbinieka pretlikumīgajām darbībām, "Latvijas tilti" tomēr neatbalsta izskanējušās paplašinātās interpretācijas par it kā notikušu korupciju ar mērķi gūt prettiesisku labumu," uzsvēra Domka.

Viņa piebilda, ka panāktā vienošanās ar Latvijas tiesībsargiem demonstrē "uzņēmuma atbildīgās uzvedības politiku un atklātu sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm".

"Ar nožēlu atzīstot nespēju ietekmēt vēsturiskos notikumus, "Latvijas tilti" izvēlas labprātīgi uzņemties likumā paredzēto atbildību un neiesaistīt valsti dārgā un ilgstošā tiesvedības procesā. "Latvijas tilti" ir izvēlējusies ceļu, kas ļautu atvērt jaunu lapu un fokusēties uz turpmāku ilgtspējīgu attīstību. Citu preventīvo pasākumu starpā uzņēmumā ir ieviesta un aktīvi piemērota korupcijas risku mazināšanas politika, kā arī regulāri notiek apmācības darbiniekiem par pretkorupcijas nostādņu piemērošanu un ievērošanu," skaidroja Domka.

Jau ziņots, ka par "Latvijas tiltu" bijušā valdes priekšsēdētāja veikto kukuļošanu Lietuvā uzņēmums maksās 77 400 eiro naudas sodu Latvijā - šādu vienošanos ar prokurori "Latvijas tilti" noslēguši kriminālprocesā, kas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas šovasar nonāca tiesā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi piemērot "Latvijas tiltiem" piespiedu ietekmēšanas līdzekli - naudas piedziņu 180 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 77 400 eiro, kā arī atcelt arestu uzņēmuma naudas līdzekļiem.

"Latvijas tiltiem" piespriestais sods stāsies spēkā tuvāko dienu laikā, jo vēl pastāv teorētiska iespēja, ka uzņēmums ir pa pastu nosūtījis kasācijas sūdzību. Pēc sprieduma spēkā stāšanās "Latvijas tilti" dažus gadus nedrīkstēs piedalīties jaunos publiskajos iepirkumos.

"Latvijas tilti" šobrīd ir iesaistīti vairākos vērienīgos būvdarbu iepirkumos Latvijā. Pilnsabiedrības "Personu apvienība OTC" sastāvā "Latvijas tilti" kopā ar "LNK Industries" un firmu "Binders" šobrīd būvē satiksmes pārvadu pāri dzelzceļam Sarkandaugavā. Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde pirms gada noslēdza līgumu par jauna tilta būvniecību no Tvaika ielas uz Kundziņsalu. Šajā projektā "Latvijas tilti" pieteikti kā apakšuzņēmējs.

"Latvijas tiltu" bijušo valdes priekšsēdētāju Genādiju Kamkalovu Lietuvā tiesā par to, ka viņš Klaipēdas ostas amatpersonai Gediminam Zumaram nodeva dārgu rokaspulksteni un konjaka kastē noslēptus 5000 eiro. Tas notika 2016.gadā, kad "Latvijas tilti", kas bija uzvarējuši Klaipēdas ostas direkcijas organizētajos iepirkuma konkursos, īstenoja tur vairākus būvdarbu projektus. 2016.gada jūnijā Lietuvā tikai aizturēti Kamkalovs un Zumars, bet vienlaikus Latvijā KNAB veica kratīšanu vairākās ar LNK holdingu saistītās adresēs.

"Latvijas tilti" reģistrēti 1991.gadā un to pamatkapitāls ir 1,012 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā tas strādāja ar 18,369 miljonu eiro apgrozījumu un 668 180 eiro zaudējumiem. "Latvijas tilti" patiesā labuma guvēja ir Nataļja Milova.