Nevedas risinājumu meklēšana vēsturisko apkures parādu segšanai

Rīga, 18.jūn., LETA. Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, intervijā aģentūrai LETA teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Otrs risinājums esot, ka noteikts parādu risks ir jāiekļauj jau apkures tarifā. Tas ir neviennozīmīgi vērtēts priekšlikums, pret ko iestājas apzinīgie maksātāji. Trešais variants - tiek paredzēts, ka 10% no iepriekšējās sezonas rēķiniem var būt vēl nesamaksāti, bet apkure tiek pieslēgta. Tas pārvaldniekiem došot laiku nodarboties ar parādu atgūšanu.

"Pašlaik mēs vienkārši esam iedzīti stūrī un faktiski esam padarīti par siltuma piegādātāju bezmaksas parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēju un kreditētāju," teica uzņēmuma vadītājs.

"Gadiem akumulēt parādus, kuri faktiski ir parādi citam uzņēmumam, nav normāla uzņēmējdarbības prakse. Kā var būt tā, ka siltuma piegādātājs pelna, bet parādi par siltumu paliek starpniekam, kurš pat teorētiski neko no tā negūst? Mums šī nauda, kura iziet cauri kontiem, pat netiek ierēķināta apgrozījumā. Bet parādi un problēmas paliek pie mums. Tāpat kā klientu neapmierinātība," skaidroja Neimanis.

Viņš norādīja, ka līdz apkures sezonai ir palikuši trīs mēneši aktīvai diskusijai un risinājumu meklēšanai. Visdrīzāk līdz septembrim gandrīz 2,5 miljoni eiro joprojām būs palikuši nesamaksāti, un tad būs iespēja diskutēt, kuram tie jāsedz.

Neimanis atzina, ka viens no risinājumiem varētu būt kredītlīnijas atvēršana bankā, lai segtu parādu un pieslēgtu apkuri. Taču esot jautājums, kādēļ šis kredīts būtu jāņem RNP? Šis kredīts iespējams esot jāņem "Rīgas siltumam" vai arī jāsedz parādi no pagājušā gada lielās peļņas. Tieši tāpat kā to iepriekšējos gados ir darījis RNP, sedzot atsevišķu klientu parādus no savas peļņas, lai siltumu saņemtu visi, kas ir godprātīgi maksājuši.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Rīgas pašvaldībai piederošais dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmums RNP 2019.gadā strādājis ar nepilnu 64 miljonu eiro apgrozījumu un 958 800 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums 2019.gadā nodarbinājis 2349 darbiniekus.

Pilnu interviju lasiet "LETA plus" sadaļā: https://www.leta.lv/plus/6431A4D8-F7F6-4018-9E8C-41F704F72B04/