papildināta - Astoņas personas aiztur aizdomās par iespējamu cilvēku darba ekspluatāciju atkarību profilakses centros

(Pievienota 6.-7.rindkopa.)

Rīga, 15.jūl., LETA. Valsts policija šonedēļ ir aizturējusi organizētu grupu astoņu personu sastāvā, kuru tur aizdomās par iespējamu cilvēktirdzniecību - darba ekspluatāciju vairākos atkarību profilakses centros, aģentūru LETA informēja policija.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecinot, ka biedrībai bija trīs filiāles dažādās vietās Latvijā, kur no narkotikām un alkohola atkarīgiem cilvēkiem bija piedāvāts saņemt atkarību profilakses programmu, taču tā vietā, lai nodrošinātu ārstniecību, reliģijas ideju aizsegā cietušie tikuši "iesaistīti smagā un ilgstošā piespiedu darbā lauksaimniecībā un mežizstrādē, ar ierobežotām iespējām centrus pamest".

Strādniekiem par darbu neko nemaksāja, un lielāko daļu līdzekļu savā starpā sadalīja organizētās grupas dalībnieki, norāda policija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka policijas redzeslokā nonākušais grupējums saistīts ar biedrību "Neatkarība Balt.". Tā ir izveidojusi palīdzības centrus Balvu novada Lazdukalnā, Tukuma novada Rindzelē un Ogres novada Lauberē.

Pirmdien Lauberē policija ir aizvedusi visus šajā centrā dzīvojošos cilvēkus. Kā zināja teikt vietējie iedzīvotāji, cilvēki, kuri dzīvoja šajā centrā, katru rītu ar autobusu vesti uz darbu. Viņi dzīvojuši ļoti noslēgtu dzīvesveidu, neapmeklējuši pat vietējo veikalu, nekontaktējušies ar vietējiem iedzīvotājiem. Kopš pirmdienas filiālē neviens neesot redzēts.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Lauberes pagasta pārvaldes vadītājs Andris Misters, biedrība "Neatkarība Balt." no pašvaldības izsolē savulaik iegādājusies bijušā bērnunama ēku, kurā ar "darba terapiju" ārstēti atkarīgie cilvēki. "Kad 12.jūlija rītā ierados darbā, pagastā bija divas policijas automašīnas. Centos noskaidrot, kas ir noticis, taču neviens no policijas darbiniekiem man neko neatbildēja. Visus tobrīd centrā esošos aptuveni 20 cilvēkus sasēdināja autobusā un aizveda," stāstīja Misters. Nākamajā dienā viņam zvanīts no Valsts probācijas dienesta Ogres nodaļas un vaicāts, kur ir palikuši dienesta klienti, kas uzturējās šajā centrā, taču viņam par to neesot bijis nekas zināms.

Kā stāstīja Misters, šie cilvēki strādājuši kūdras purvā un stādījuši kokus. Pēc pagasta ielas rekonstrukcijas centra iemītnieki brīvprātīgi palīdzējuši iestādīt liepas. "Pagasta iedzīvotāji sākotnēji bija ļoti noraizējušies par centra izveidi, taču tā iemītnieki dzīvoja ļoti noslēgti, vien daži peldējās tuvējā dīķī, reizēm izmantoja blakus esošās bibliotēkas brīvpieejas internetu, un tas arī viss," sacīja Misters.

Arī citviet, kur filiāles izvietotas, aģentūrai LETA pauda, ka centru kopienas dzīvojušas noslēgti un problēmas vietējiem iedzīvotājiem nav radījušas.

Visi iemītnieki izvesti arī no centra Rindzelē, un šonedēļ tas ir slēgts. Oficiāla informācija par centra slēgšanu vietējiem iedzīvotājiem nav pieejama.

Ar "Neatkarība Balt." pārstāvjiem aģentūrai LETA nav izdevies sazināties, jo publiski pieejami mobilo tālruņu numuri neeksistē vai ir izslēgti.

Informācija biedrības mājaslapā liecina, ka biedrība sāka savu darbību 2007.gada 3.septembrī, kad tika atvērts pirmais palīdzības centrs atkarīgajiem.

"Veiksmīgas atbrīvošanās no jebkuras atkarības pamatā ir kristīgā ticība. Mēs ticam, ka katrs cilvēks, kurš pieņem lēmumu izmainīt savu dzīvi, var iegūt brīvību no atkarības. Atjaunošanās process ilgst vismaz vienu gadu," darbības ideju apraksta biedrība.

Centros pastāvot "savi iekšējie likumi un noteikumi, kuriem pakļaujas pilnīgi visi". Saskaņā ar biedrības pausto, dienas kārtībā tiek paredzēts viss, sākot ar nodarbībām ar centra darbiniekiem, beidzot ar kopīgu darbu, sakopjot un labiekārtojot centru. Tiek atvēlēts laiks arī filmām, sporta nodarbībām un pastaigām. Kāds no aģentūras LETA aptaujātajiem avotiem stāstīja, ka filiāles vadība savulaik izteikusies, ka centrā tiek izmantota "darba terapija".

Pērnā gada finanšu pārskatā biedrības vadība raksta, ka centros atrodas vairāk nekā 100 cilvēku, kuri saņem bezmaksas palīdzību, lai atbrīvotos no alkohola vai narkotiskās atkarības. Galvenokārt nepieciešamie izdevumi klientu uzturēšanai un rehabilitācijas centru darbības nodrošināšanai tiek segti no biedrības saimnieciskās darbības ienākumiem. Centri darbojas saskaņā ar terapeitisko komūnu principiem, nodrošinot savu pastāvēšanu galvenokārt no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ienākumiem.

"Katrs klients, atrodoties palīdzības centrā, piekrīt uz laiku piedalīties darba terapijā, kas vērsta uz darba iemaņu atjaunošanu un nodarbinātības veicināšanu, un stāties darba attiecībās, veicot darbu ārpus centra teritorijas, ko apliecina, parakstoties līgumā par palīdzības sniegšanu," pausts gada pārskatā.

Nopelnītie naudas līdzekļi tiek izlietoti centra saimnieciskajām vajadzībām tā uzturēšanai un darbības nodrošināšanai - pārtikai, saimnieciskajām precēm, apģērbam, komunālajiem maksājumiem un citiem mērķiem.

Biedrība ir noslēgusi līgumu ar vairākiem uzņēmumiem, kuros strādā centru klienti. SIA "Brīvzemnieki-Melior" bija nepieciešams pārlikt līgumā norādīto kūdras gabalu apjomu no vienas vagas uz otru. SIA "Stende Forest" un SIA "MM Kvartāls" centru iemītnieki stādījuši koku stādiņus, bet SIA "Dimdini Agro" veikuši dārzeņu novākšanu un pirmapstrādi.

No 2013.gada septembra līdz 2015.gada decembrim ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un valsts finansiālu atbalstu biedrība īstenoja projektu "Biedrības "Neatkarība Balt." darbības attīstība atkarīgo un līdzatkarīgo personu dzīves kvalitātes uzlabošanā Latvijā". Savukārt 2017.gadā policijas Balvu iecirknī likumsargi biedrībai izteica pateicību par sadarbību, jo, pateicoties centra darbībai, tika atrasti vairāk nekā desmit meklēšanā izsludināti cilvēki.

"Firmas.lv" dati liecina, ka biedrības valdes loceklis ir Vjačeslavs Vahruševs. Līdz 2020.gadam valdē bija arī Kristiāna Vahruševa.

Biedrības apgrozījums pērn ir bijis 112 742 eiro, bet peļņa 783 eiro.

Policija sīkāku informāciju par notikušo sniegs preses konferencē šodien plkst.13, un tajā piedalīsies iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) un Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.