"Gaso" sadales sistēmas pakalpojumos desmit gados plāno investēt kopumā 105,4 miljonus eiro

Rīga, 16.aug., LETA. Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanā un uzlabošanā 2024.-2033.gadā plāno investēt kopumā 105,4 miljonus eiro, liecina "Gaso" dabasgāzes sadales sistēmas attīstības desmit gadu plāns.

Attīstības plānā norādīts, ka vidēji "Gaso" turpmākajos desmit gados plāno investēt aptuveni 11 miljonus eiro gadā. Tostarp lielākās investīcijas plānotas 2028.gadā - 11,7 miljoni eiro un 2027.gadā - 11,5 miljoni eiro, kamēr vismazāk plānots investēt 2025.gadā un 2033.gadā - pa 9,3 miljoniem eiro.

Investīciju programma ietver novecojušo iekārtu un ierīču atjaunošanu vai nomaiņu. Investīcijas plānotas arī informācijas tehnoloģiju (IT) attīstībā un kopējā uzņēmuma digitalizācijā, kā arī plānots turpināt attīstīt dabasgāzes sadales sistēmu.

Atbilstoši attīstības plānam lielākie ieguldījumi plānoti novecojušu iekārtu un ierīču atjaunošanā un nomaiņā, investējot apmēram piecus miljonus eiro gadā. Savukārt jaunu sadales gāzesvadu būvniecībā turpmākajos 10 gados plānots investēt kopumā 23,35 miljonus eiro.

Tāpat kapitālieguldījumu programma paredz novecojušu noslēgierīču, kas izvietotas gāzesvadu akās, nomaiņu uz bezaku noslēgierīcēm. Kompānijā skaidro, ka tas nepieciešams drošas un nepārtrauktas ekspluatācijas nodrošināšanai. Vienlaikus tas samazinās ekspluatācijas izmaksas, jo pēc veiktās rekonstrukcijas samazināsies apkopes apmērs un periodiskums, kā arī noplūdes iespējas.

Atbilstoši tehniskajam novērtējumam nepieciešams rekonstruēt 316 noslēgierīces un uzstādīt aptuveni 57 jaunas, kas kopumā prasīs 4,77 miljonu eiro investīcijas, teikts "Gaso" attīstības plānā.

Kompānijā arī informē, ka turpināsies kondensāta savācēju un hidroslēgu rekonstrukcija, plānojot apgūt investīcijas 5,75 miljonu eiro apmērā.

"Gaso" pārstāvji uzsver, ka ekspluatācijā esošie hidroslēgi un kondensātsavācēji ir 30 līdz 60 gadus veci, tie ir izgatavoti darbnīcu apstākļos, neveicot metinājumu šuvju starošanu, un ir izbūvēti galvenokārt daudzdzīvokļu ēku pagalmos. Kompānija ir secinājusi, ka to stāvoklis ilgtermiņā var būt bīstams gāzapgādes sistēmas drošībai, tādēļ nepieciešams uzstādīt jaunas un mūsdienīgas.

Būtiskas investīcijas paredzētas arī ievadu un ievadmezglu rekonstrukcijai dzīvojamo māju kāpņu telpās vai pie tām. Šajā pozīcijā turpmākajos desmit gados plānotas ieguldīt 9,66 miljonus eiro. Savukārt gāzes regulēšanas iekārtu rekonstrukcijām plānotais kapitālieguldījums plānots 9,44 miljonu eiro apmērā, bet pretkorozijas aizsardzības iekārtu rekonstrukcijā plānots ieguldīt 7,3 miljonus eiro.

"Gaso" pārstāvji informē, ka šobrīd lielākais sadales gāzesvadu un pieslēgumu blīvums ir Rīgā un tās apkārtnē, tomēr joprojām daļa no Rīgas apkārtnē esošajām apdzīvotajām teritorijām nav gazificētas. Lai veicinātu sadales sistēmas attīstību, "Gaso" apzina jaunu pieslēgumu teritorijas, un vidēji gadā sistēmas attīstībā plānots investēt aptuveni vienu miljonu eiro. 

Tāpat "Gaso" dabasgāzes sadales sistēmas attīstības desmit gadu plānā norādīts, ka, pamatojoties uz ģeopolitisko situāciju un atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2022.gadā jauno pieslēgumu skaits samazinājās par 35%, un to kopējā uzstādītā slodze bija 9700 kubikmetru stundā. Attīstības plāna periodā kompānija prognozē, ka jauno pieslēgumu kopējās slodzes gadā varētu būt no pieciem sešiem tūkstošiem kubikmetru stundā krīzes scenārijā līdz desmit kubikmetriem stundā optimistiskajā scenārija.

"Gaso" informē, ka vēsturiski digitālo risinājumu ieviešana sadales sistēmā bijusi ar zemāko prioritāti, tādējādi joprojām nepieciešamas būtiskas investīcijas jaunu un esošo IT sistēmu attīstībai. Atbilstoši desmitgades plānam IT segmentā kopumā plānots ieguldīt 32,5 miljonus eiro. Kā galvenās prioritātes izvirzītas dispečeru vadības sistēmas, viedās uzskaites klientu apkalpošanas sistēmu, kā arī iekšējo procesu pārvaldības sistēmu attīstība un modernizācija. Lielākās investīcijas gaidāmas 2024.gadā - 4,6 miljoni eiro. 

Kompānijas pārstāvji skaidro, ka dispečeru vadības sistēmas modernizācija, tostarp gāzes sadales tehnoloģisko objektu aprīkošana ar telemetrijas iekārtām, ļaus paaugstināt sadales tīkla ekspluatācijas drošību, nodrošinot attālinātu iekārtu darbības parametru iestatīšanu un operatīvu nestandarta situāciju atklāšanu. Savukārt viedo skaitītāju ieviešana nodrošinās precīzu informāciju par dabasgāzes patēriņu mājsaimniecībām, nestandarta situāciju atklāšanu un informāciju par zudumiem.

Tāpat plānotie IT infrastruktūras uzlabojumi ietver jaunu serveru, tīkla komutatoru, datu glabāšanas ierīču, lietojumprogrammas, kas uzlabos darbības veiktspēju un funkcionalitāti, iegādi.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija trešdien rīkoja attālinātu sanāksmi, kurā "Gaso" pārstāvji iepazīstināja ar dabasgāzes sadales sistēmas attīstības desmit gadu plānu.

"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. 

"Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Savukārt 2023.gada jūlija beigās par "Gaso" vienīgo īpašnieci kļuva Igaunijas "Eesti Gaas".

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.