papildināta - "Defence Partnership Latvia" ražotnē Valmierā būs iespējams saražot 160 "Patria 6x6" bruņutransportierus gadā

(Pievienota 15.-27.rindkopa.)

Rīga, 24.maijs, LETA. Strādājot divās maiņās, "Defence Partnership Latvia" ražotnē Valmierā būs iespējams saražot 160 "Patria 6x6" bruņutransportierus gadā, piektdien ražotnes atklāšanā sacīja "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. 

Vienā maiņā rūpnīcas jauda ir 80 bruņutransportieri gadā, bet patlaban rūpnīca izpilda tikai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pasūtījumu, kas ir 30 bruņutransportieri gadā. Šogad plānots saražot 25 "Patria 6x6" bruņutransportierus. 

Romanovs skaidroja, ka lielākā daļa "Patria" metāla daļu daļu tiek ražotas Latvijā. Tostarp bruņutransportieru metāla korpusi tiek ražoti Rīgā uzņēmumā "EMJ Metāls", savukārt bruņutransportieru šasijas tiek izgatavotas Jelgavā. 

Savukārt citas detaļas, piemēram, dzinēji, riteņi, cits aprīkojums, tiek pirkti tirgū un netiek ražoti īpaši "Patria" vajadzībām. Uzņēmumā bruņutransportieri tiek sagatavoti tam, lai uz tiem varētu uzstādīt ieročus un citu aprīkojumu, bet ar specifiskā aprīkojuma uzstādīšanu nodarbojas NBS, skaidroja Romanovs. 

Valmieras ražotnē notiek bruņutransportieru sakomplektēšana. Romanovs skaidroja, ka tas ir roku darbs un viena bruņutransportiera sakomplektēšanai nepieciešamas 1000 darba stundas. 

Tāpat Valmierā tiks veikta arī "Patria" trīs veidu testēšana - peldēšana, braukšana bezceļa apstākļos un normālos ceļa apstākļos. 

Jautāts, vai lielā uzņēmuma jauda nozīmē, ka bruņutransportieri tiks ražoti arī eksportam, Romanovs sacīja, ka tāds ir nākotnes plāns. Pirmkārt, jebkura NATO valsts var pievienoties "Patria" projektam, kurā patlaban apvienojušās Somija, Latvija, Zviedrija, kā arī Vācija pētniecības sadaļā. Otrkārt, jebkura valsts var veikt noteikta skaita bruņutransportieru pasūtījumu un tad "Patria" Somijas mātesuzņēmums izlems, kurā no divām rūpnīcām - Somijā vai Latvijā - tās tiks ražotas. 

Tāpat Romanovs norādīja, ka Valmieras ražotnē tiks veikta arī "Patria" tehnikas apkope, kā arī būs iespējama citu Latvijā izvietoto NATO valstu tehnikas apkope. 

Kopumā ražotnes izveidē investēti aptuveni 10 miljoni eiro, no tiem pieci miljoni eiro ir Valmieras pašvaldības ieguldījums, bet pieci miljoni eiro - "Defence Partnership Latvia" ieguldījums. 

Patlaban Valmieras ražotnē strādā 19 mehāniķi un seši administrācijas darbinieki, bet Romanovs sacīja, ka jau tuvākajā laikā darbinieku skaitu iecerēts palielināt līdz 40. 

Jautāts, vai ir atrisinātas problēmas ar bruņutransportieru reģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), Romanovs sacīja, ka CSDD tie nav jāreģistrē, tas jādara NBS. CSDD tikai piešķir VIN numuru un šis jautājums ir atrisināts. 

"Pārceļot reģistrācijas atbildību no CSDD uz NBS, netika paredzēta testēšana, šis jautājums tiek risināts. Aizsardzības ministrija ir apsolījusi piedāvāt teritoriju, kurā varēs veikt obligāto 200 kilometru testēšanas manevru," teica Romanovs. 

Jautāts, vai pērn rudenī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā krimināllieta par iespējamu Valmieras pašvaldības mēģinājumu prettiesiski iegūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā var kādā mērā kavēt ražotnes turpmāko attīstību, Romanovs atbildēja noliedzoši. 

Romanovs norādīja, ka sīkākus komentārus nevar sniegt, bet krimināllieta esot pret atsevišķām personām, līdz ar to uzņēmuma telpu nomas līgums ir spēkā un nav apdraudēts. 

Ražotnes atklāšanā "Patria" prezidents un izpilddirektors Esa Rautalinko sacīja, ka "Patria" modernās tehnoloģijas, zināšanas un prasmes nostiprina Latvijas aizsardzības rūpniecības bāzi. Šī programma palielina Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēku gatavību, starpsavienojamību, samazina izmaksas un vienkāršo loģistikas ķēdes, uzsvēra Rautalinko.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka ražotnes atklāšana ir "lielisks atspēriena punkts valsts aizsardzības industrijas izaugsmei". Siliņa piebilda, ka tas ir ieguldījums NATO drošības stiprināšanā, un Latvija un Somija var lūkoties pēc jauniem kopīgiem projektiem drošības jomā. 

Siliņa norādīja, ka Latvijas aizsardzības industrijā jau darbojas metālapstrādes, munīcijas ražošanas, dronu ražošanas uzņēmumi, iesaistīti dažādi pētniecības projekti - 3D risinājumu, virtuālās realitātes un citi. 

Siliņa uzsvēra, ka Latvijas mērķis ir stiprināt aizsardzības industriju un "Patria" nodotās zināšanas noderēs ekonomikas attīstībai. 

Somijas premjerministrs Peteri Orpo ražotnes atklāšanā sacīja, ka jaunā rūpnīca ir viens no elementiem, kas nostiprinās Eiropas aizsardzības spējas daudzus gadus uz priekšu, kā arī nostiprinās piegāžu drošību gan šeit, gan visā Eiropā. 

Orpo norādīja, ka sākotnēji bruņutransportieri Valmierā tiks ražoti Latvijas vajadzībām, bet nākotnē spēs apmierināt arī sabiedroto partneru vajadzības. 

Orpo piebilda, ka Latvijas un Somijas aizsardzības nozares kļūst arvien savienotākas un patlaban jau notiek sarunas ar vairākiem citiem uzņēmumiem par iespējamu partnerību. 

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsvēra, ka "Patria" ražotne ir Latvijas militārās industrijas un Latvijas un Somijas sadarbības veiksmes stāsts. Patlaban NBS jau ir piegādāti aptuveni 100 "Patria" bruņutransportieri un piegādes tiks turpinātas no Valmieras. 

Sprūds piebilda, ka sadarbības potenciāls ir liels, jo piegāžu drošība un militārā industrija ir tas, kas patlaban Eiropā ir jāattīsta. 

Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Videmei") uzsvēra, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos pašvaldībai ir jauns pienākums - atbalstīt militāro industriju. Baiks arī uzsvēra, ka "Patria" ir pirmā militārā ražotne Valmieras novadā, bet tas ir tikai sākums Valmieras novada ieguldījumam ES un NATO aizsardzības spēju stiprināšanā. 

Jautāts, vai pērn KNAB sāktā izmeklēšana ir kādā veidā ietekmējusi "Patria" ražotnes projektu, Baiks sacīja, ka tas aizkavēja projektu vismaz par trīs mēnešiem.

"Es joprojām nespēju saprast, kam tas bija vajadzīgs un kāpēc," teica Baiks. 

Taču viņš piebilda, ka projekta turpmākā attīstība nav apdraudēta, jo telpu nomas līgums ir spēkā un to nevar apstrīdēt. Tāpat arī nedraud nekāda līdzekļu atmaksāšana, jo pašvaldība projektā ieguldījusi savus līdzekļus, nevis ES naudu. 

Saskaņā ar portālā "Firmas.lv" pieejamo informāciju "Defence Partnership Latvia" 2022.gadā strādāja ar 519 370 eiro apgrozījumu un 129 392 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2020.gadā, un tā pamatkapitāls ir 203 777 eiro.

"Defence Partnership Latvia" līdzīpašnieki ir SIA "Patria Latvia" (70,03%), kuras vienīgais īpašnieks ir Somijā reģistrētais "Patria ISP", un SIA "Unitruck" (29,97%), kas pieder Normundam Driļevskim.