"Stockmann" aicina valdību fokusēties uz drošas vides noteikumu radīšanu un ieviešanu visās nozarēs

Rīga, 4.marts, LETA. Universālveikals "Stockmann" ceturtdien ar vēstuli vērsies pie valdības, lūdzot tai fokusēties uz drošas vides noteikumu radīšanu un ieviešanu visās nozarēs, kas ļautu uzņēmējiem, sasniedzot drošas vides noteikumu prasības, strādāt, aģentūrai LETA pavēstīja "Stockmann" pārstāvji.

Universālveikala pārstāvju ieskatā tādējādi tiktu ģenerēti nodokļu maksājumi un uzlabotos iedzīvotāju labsajūta, samazinot spriedzi un nedrošību sabiedrībā.

"Stomann" direktore Dace Goldmane atzīmēja, ka pašreiz pandēmijas attīstība nav prognozējama nevienā no pasaules valstīm, bet sabiedrības vēlme atgriezties pie ierastiem ikdienas dzīves paradumiem arvien pieaug.

"Katrs jauns ierobežojums tiek uztverts kā dzīves kvalitātes pasliktinājums un rada spriedzi sabiedrībā. Nevēlamies nonākt situācijā, kurā sabiedrība sāk ignorēt valstī noteikto ierobežojumu kārtību. Nepieciešama kardināla rīcības maiņa - no ierobežojumiem uz drošas vides radīšanu," teica Goldmane.

Pēc viņas sacītā, viens no pašreiz iespējamiem situācijas risinājumiem ir valstu orientēšanās uz drošas vides un pandēmijai pielāgota dzīvesveida radīšanu, kas ļautu iedzīvotājiem pakāpeniski atgriezties pie ierastā dzīves ritma un samazinātu spriedzi.

Goldmane arī norādīja - lai arī Latvijā iedzīvotāji tiek aktīvi aicināti vakcinēties, kad šāda iespēja būs, netiek pietiekami uzsvērts drošas vides nozīmīgums, kas iedzīvotājus aicinātu ievērot dzīves stilu, kas mazinātu pandēmijas izplatību un spriedzi sabiedrībā jau tagad.

"Lai gan vēstulē paustais lūgums var tikt uztverts kā tirdzniecības centru lobijs, tomēr lūdzām valdību, no šī pieņēmuma distancējoties, situāciju izvērtēt no sabiedrības un valsts ekonomikas vajadzību prizmas. "Stockmann" ir radījis drošu iepirkšanās vidi, bet pilnvērtīgi strādāt nedrīkst," teica Goldmane.

Viņa atzīmēja - lai arī valdības noteiktie atbalsta pasākumi ir nozīmīgs, tomēr īslaicīgs risinājums gan uzņēmumiem, gan valstij.

"Svarīgi, lai būtu prognozējama nākotnes situācija un nebūtu nepieciešamības nodokļu apmaksas termiņus lūgt pagarināt, samazinot valsts budžeta ieņēmumus. "Stockmann" februārī pieteicās maksimālajam triju gadu atlikto nodokļu apmaksas termiņam, jo nav skaidrs, kādi būs tirdzniecības noteikumi nākotnē. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests iesaka maksāt šos nodokļus triju gadu laikā katru mēnesi, bet kā lai prognozē, kad būs iespēja atkal strādāt ar peļņu, lai varētu samaksāt šos nodokļus?" retoriski vaicāja Goldmane.

Viņa norādīja, ka 2020.gada pavasarī, kad spēkā bija ierobežojumi un "Stockmann" kvalificējās atliktajiem nodokļu samaksas termiņiem, universālveikals pieteicās atlikt nodokļu samaksu uz vienu gadu. "Tomēr tagad ir redzams, ka pēc gada situācija tirdzniecībā ir ievērojami pasliktinājusies, un mums būs jālūdz šos nodokļu apmaksas termiņus vēl pagarināt. Tāpēc arī pie valdības esam vērsušies ar lūgumu fokusēties uz drošas vides noteikumu radīšanu un ieviešanu visās nozarēs efektīvai pandēmijas apkarošanai," teica Goldmane.

Pašlaik universālveikalā "Stockmann" ieviesti vairāki drošības pasākumi, kā piemēram, ēkā tiek nodrošināta filtrēta gaisa apmaiņa trīs līdz piecas reizes stundā, ko nodrošina piespiedu ventilācijas sistēma, bet oglekļa dioksīda daudzums ēkā tiek monitorēts un nodrošināts atbilstošā līmenī. Tāpat ieviesti arī citi drošības pasākumi.

Vienlaikus, nodrošinot uz vietas universālveikalā tirdzniecībā 70% pārtikas sortimentu un ne vairāk kā 30% nepārtikas sortimentu, tiek ierobežots universālveikala apmeklējumus nepārtikas nodaļās, organizējot pieraksta sistēmu ar "Bookla" aplikācijas palīdzību.

Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.

Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.

Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts tirdzniecības vietās - klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.

Prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15.februārī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Latvijā "Stockmann" 2019.gadā strādāja ar 40,624 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 25,7% - līdz 940 773 eiro. Kompānija "Stockmann" reģistrēta 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,775 miljoni eiro. "Stockmann" pilnībā pieder 1862.gadā dibinātajai Somijā reģistrētajai "Stockmann".