Ar investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā Gulbenes rajonā izveidota automatizēta piena liellopu novietne

Rīga, 23.jūl., LETA. Automatizētas piena liellopu novietnes izveidē Gulbenes rajona Galgauskas pagastā investēti Ar 1,6 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja zemnieku saimniecības "Lācīši" īpašnieks Gints Gžibovskis.

No kopējām investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā, Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums saņemts 680 000 eiro apmērā.

Kā atklāja Gžibovskis, dzīvnieku novietne darbu sāka 23.februārī, kad tajā svinīgi tika ielaisti pirmie lopi. Novietnes būvniecība tika sākta 2018.gadā, un kopš februāra pakāpeniski tika palaistas iekārtas, kas patlaban strādā pilnā apmērā.

"Lopiņi novietnē jūtas labi, jo tajā ir nodrošinātas visas liellopiem nepieciešamās labturības prasības," komentēja "Lācīši" saimnieks. Cita starpā jaunajā novietnē nodrošināti atbilstoši matrači, guļvietas, apdzīvojamā platība un pastāvīga ventilatoru darbība. Tāpat tiek nodrošināta nepārtraukta barības un ūdens pievade. Vienlaikus novietnē dzīvnieki var klausīties arī mūziku vai aktualitātes sabiedrībā.

Līdztekus Gžibovskis sacīja, ka šis automatizācijas projekts bija nepieciešams, jo darbiniekiem piena lopkopības nozarē ikdienā jāveic ļoti monotons darbs un problēmas sagādā jauna darbaspēka piesaiste. Vaicāts par to vai robotizēto iekārtu ieviešana sekmējusi pašreizējo darbinieku atlaišanu, saimniecības īpašnieks norādīja, ka pašreizējie darbinieki netika atlaisti, bet gan pārkvalificēti.

"Viņu ikdienas pienākumi patlaban ir vienkāršāki un interesantāki nekā pirms automatizācijas projekta noslēgšanas," piebilda Gžibovskis.

Komentējot saimniecībā iegūtā piena apjomus un prognozes pēc modernizācijas, Gžibovskis skaidroja, ka patlaban iegūtais piena apjoms no vienas govs gadā ir aptuveni 12 200 litru, taču paredzams, ka slaukšanas procesa automatizācija sekmēs izslaukuma kāpumu par aptuveni 20%.

Vienlaikus viņš pauda, ka pašlaik slaucamas saimniecībā ir 280 govis, taču paredzams, ka arī slaucamo govju apjoms pieaugs, jo pie pašreizējā dzīvnieku skaita novietne aizpildīta par 70%. Tāpat vēl saimniecībā ir cietstāvošās govis un jaunlopi.

Vaicāts par iegūtā piena realizāciju, Gžibovskis minēja, ka saimniecība ir stabils sadarbības partneris Gulbenes piena pārstrādātājam AS "Rankas piens". "Mēs esam tādi kā lokālpatrioti, kam patīk sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, kam piegādāt kvalitatīvu izejmateriālu," uzsvēra saimniecības īpašnieks.

Lai arī patlaban saimniecībā paredz apdzīvot jauno novietni un pilnībā izmantot tās sniegtās priekšrocības, Gžibovskis piebilda, ka arī turpmāk, līdz ar jaunu nepieciešamību un iespēju rašanos, saimniecība tiks modernizēta.

Tikmēr projekta īstenotāja "GEA Farm Technologies" Baltijas filiāles vadītājs Andris Kurgs aģentūrai LETA norādīja, ka ar zemnieku saimniecību "Lacīši" sadarbība izveidojās 12 gadus atpakaļ, kad tika veikts pirmais investīciju posms, kura laikā tika veidota govju novietne aptuveni 300 govīm jeb 220-230 slaucamajām govīm.

"Jau tolaik palīdzējām ar tehnoloģijām - uztaisījām slaukšanas zāli ar 16 slaukšanas vietām, ar ko arī saimniecībā veiksmīgi līdz šim strādāja," sacīja Kurgs, piebilstot, ka biznesā, it īpaši piena lopkopībā, nav iespējams stāvēt uz vietas un nepieciešams attīstīties, tādēļ pēdējos sešus līdz septiņus gadus tika strādāts pie turpmākās saimniecības modernizācijas.

Viņš skaidroja, ka tika nolemts, ka esošā kūts tiks paplašināta, to palielinot līdz 370 vietām. Tāpat tika lemts par labu robotu uzstādīšanai, kas sekmētu izvairīšanos cilvēkfaktora kļūdām slaukšanas procesā.

"Lēmums tika pieņemts daļēji arī tādēļ, ka saimniecībā mainījās paaudzes, kas turpina saimniekošanu, bet paaudzes maiņa nozīmē arī citas darba metodes - modernākas un efektīvākas," piebilda Kurgs.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz modernizācijas projekta īstenošanas gaitu, Kurgs sacīja, ka nācās saskarties ar vairākām problēmām. Cita starpā tika saņemti paziņojumi par vairāku rūpnīcu īslaicīgu slēgšanu, kas radīja bažas vai attiecīgās iekārtas montāža varēs sākties plānotajā laikā. Otra problēma, ar kuru nācās sastapties šī projekta ietvaros, bija Covid-19 ietekme uz pašu celtniecības darbu, tostarp darbu veikšanu ietekmēja ne tikai noteiktie ierobežojumi, bet arī saslimšanas darbinieku ģimenēs.

"Lai arī slaukšanas ziņā robotizācija Latvijā vēl nav tik izplatīta kā tradicionālās iekārtas, roboti tiek izmantoti vairāk nekā 100 saimniecībās," klāstīja Kurgs. Vienlaikus viņš norādīja, ka robotizācijas temps un izmantoto iekārtu apjoms ir atkarīgs no saimniecībā esošo govju skaita, taču kopumā Latvijas piena lopkopības saimniecībās robotizācija ir strauji attīstījusies.

Komentējot novietnes praktisko darbu, "GEA Farm Technologies" Baltijas filiāles produktu speciālists Jurijs Brente aģentūrai LETA minēja, ka viss sākas ar to, ka robots pievilina govi uz slaukšanas procesu ar granulām, respektīvi govs netiek piespiesta. Pēc viņa paustā, tādējādi arī no labturības viedokļa robotizācija nodrošina šiem lopiem augstāku dzīves kvalitāti.

Pēc tam ar 3D kameras palīdzību notiek tesmeņa atpazīšana un robots pieliek slaukšanas mehānismu atpazītajam mērķim. Kolīdz iekārta pieliek slaukšanas mehānismu, notiek pārējais slaukšanas process - sākas stimulācijas process, tesmeņa mazgāšana, nosusināšana, pirmās strūklas atslaukšana un tālāk arī pati slaukšana. Tāpat slaukšanas beigās notiek pilnvērtīga starpdezinfekcija, kas slaukšanas procesā ir ļoti būtiska un nereti manuālā slaukšanā sagādā problēmas.

"Šis process nepieciešams, lai izvairītos no baktēriju pārneses un citām problēmām. Pēc tam vārti atveras, izslauktā govs iziet un pievilināta tiek nākošā," sacīja Brente.

Vaicāts par tehniskās dabas problēmām, ar kurām var nākties saskarties iekārtu lietošanā un uzturēšanā, Brente skaidroja, ka vienkāršos darbus saimniecībās iemācās paši, piemēram, trubiņu nomaiņu un citus nesarežģītos procesus. Savukārt robotu uzturēšanu veic attiecīgā reģiona izplatītājs, kur katrai detaļai ir prognozētais dzīves ilgums un tās pēc termiņa beigām tiek nomainītas. Tāpat 80% no tehniskajām problēmām var tikt novērstas attālināti.

Brente arī piebilda, ka "GEA Farm Technologies" Baltijā ir pietiekoši attīstīts lokālo izplatītāju tīkls, tādējādi speciālistiem, gadījumos, kad jādodas uz attālākajām saimniecībām, jāmēro ne vairāk kā 100 kilometru distance. Vienlaikus Gulbenes rajona zemnieku saimniecībā novietnes projektu īstenoja kompānijas reģionālais izplatītājas no Valmieras - SIA "AT Tehnika".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka zemnieku saimniecība "Lācīši" reģistrēta 1997.gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Gžibovskis.

Saimniecība pērn strādāja ar 1,799 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus "Lācīši" peļņa pērn saruka par 20% - līdz 409 363 eiro.