Rīga, 13.sept., LETA. Noslēdzoties iepirkumam par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā, tiesības slēgt līgumu ir ieguvusi pilnsabiedrība "Fima Group", kurai četru mēnešu laikā no līguma stāšanās spēkā uzņēmumam jāveic transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojekta ieviešana vienā posmā, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.
Uzņēmuma iesniegtā līgumcena 1 261 156 eiro bija zemākā no piecu pretendentu piedāvātajām. No tās ap 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.- 2025.gadā.
LVC skaidro, ka līguma slēgšana ar "Fima Group" aizkavējās, jo iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), bet otrdien IUB publicēja lēmumu, atļaujot pasūtītājam slēgt līgumu ar atklātā konkursā noteikto uzvarētāju.
Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022.gadā piešķirti līdzekļi 1,05 miljonu eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā jau ieguldīti 57 5826 eiro - iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro, ko veica SIA "Elko", bet AS "Sadales tīkls" veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošana 26 vietās, kas izmaksāja 21 463 eiro.
LVC norāda, ka četru mēnešu laikā no līguma stāšanās spēkā uzņēmumam jāveic transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojekta ieviešana vienā posmā, veicot reģistrācijas iekārtu projektēšanu, izbūvi un aprīkojuma uzstādīšanu, datu apmaiņas servisu izstrādi informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmu verificēšana.
Visos 16 posmos, ko LVC speciālisti izvērtējot noteica kā prioritārus, vidējā ātruma kontroles sistēmai jābūt uzstādītai deviņus mēnešu laikā pēc līguma stāšanās spēkā.
Vidējā ātruma kontroles sistēmu paredzēts ieviest Tallinas šosejas (A1) posmā no 13,44. līdz 20,03. kilometram, Vidzemes šosejas (A2) posmā no 54,4. līdz 62,23. kilometram, Valmieras šosejas (A3) posmā no 36,2. līdz 38,85. kilometram, Rīgas apvedceļa (A5) posmā no 23. līdz 28,69. kilometram un trijos Daugavpils šosejas (A6) posmos - no 102,2. līdz 116., no 133,3. līdz 139,2. un no 150,22. līdz 159,65. kilometram.
Tāpat vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots ieviest Bauskas šosejas (A7) posmā no 24,2. līdz 40,1. kilometram, Jelgavas šosejas (A8) posmā no 50. līdz 69,3. kilometram, divos Liepājas šosejas (A9) posmos - no 26. līdz 38,1. un no 157,2. līdz 169,65. kilometram, kā arī trijos Ventspils šosejas (A10) posmos - no 24. līdz 30,8., no 44,97. līdz 52,45. un no 134,9. līdz 140,8. kilometram.
Vidējā ātruma kontroles sistēmu iecerēts ieviest arī uz šosejas A13 jeb Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) posmā no 81,75. līdz 88,46. kilometram un uz autoceļa P30 jeb Cēsis-Vecpiebalga-Madona posmā no 22,07.- līdz 29,15. kilometram.
Par pamatu autoceļu posmu izvēlei ņemta ceļu satiksmes negadījumu statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija (aizliegums apdzīt).
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas šo funkciju pilda, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) samaksas kontroli.
No 2025.gada sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.
Latvijā jau iepriekš pilotprojektā darbojušās šādas mērierīces uz Tīnūžu šosejas. Pilotprojekts darbojās līdz 2019.gada 1.oktobrim.
Kompānija "Fima" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 725 664 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 2,37 miljoni eiro, kas ir par 40,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču "Fima" strādāja ar 92 510 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Fima" pieder Lietuvā reģistrētajai "Fima".
Vidējā braukšanas ātruma radaru uzstādīšana nākamajos trīs gados izmaksas 1,26 miljonus eiro
LETA 13.09.2022
Atkritumu apsaimniekotāja "ZAAO" apgrozījums deviņos mēnešos pieaudzis par 24,3%
LETA 27.11.2024
Rīga, 27.nov., LETA. Vidzemes reģionālais atkritumu apsaimniekotājs SIA "ZAAO" šogad deviņos mēnešos strādāja ar 11,44 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet kompānijas peļņa pieauga par 74,8% - līdz 492
...
Jelgavas Ziemassvētku un gadu mijas noformējums šogad izmaksās gandrīz 83 000 eiro
LETA 27.11.2024
Rīga, 27.nov., LETA. Jelgavas Ziemassvētku un gadu mijas noformējums šogad izmaksās 82 885 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), aģentūra LETA noskaidroja Jelgavas pašvaldības iestādē "Pilsētsaimniecība".
Jelgavas Ziemassvētku un gadum
...
Divas biedrības aicina Rīgā apturēt katlumājas būvniecības ieceri Krustpils ielā
LETA 27.11.2024
Rīga, 27.nov., LETA. Biedrības "Zero Waste Latvija" un "Zaļā brīvība" aicina Rīgā apturēt katlumājas būvniecības ieceri Krustpils ielā, aģentūru LETA informēja biedrību pārstāves.
Publiskajā būvniecības ieceres apspriešanā par katlumāju Krustpils ie
...