Tiesa lems par pagaidu aizsardzību saistībā ar karjera "Granāti" darbības akceptēšanu Ogres novadā

Rīga, 4.nov., LETA. Administratīvā rajona tiesa šodien plkst.15 lems par pagaidu aizsardzības lūgumu saistībā ar Ogres novada domes lēmumu par karjera "Granāti" darbības akceptēšanu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Pēc pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanas tiesa skatīs lietu pēc būtības.

Jau vēstīts, ka tiesa ierosināja divas lietas saistībā ar Ogres novada domes lēmumu par karjera "Granāti" darbības akceptēšanu. Vēlāk lietas tika apvienotas.

Ignorējot Tīnūžu pagasta iedzīvotāju viedokli, 16.jūnijā Ogres novada dome akceptēja SIA "Granāti pluss" paredzēto darbību - dolomīta un smilts ieguvi un produkcijas ražošanu atradnē "Granāti" Ogres novadā Tīnūžu pagastā, iekasējot no "Granāti pluss" 100 000 eiro drošības naudu.

Rīgas Tiesu nama Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi izskatīšanai Vijas Vilcānes un Reiņa Kļavja pieteikumu par šī lēmuma atcelšanu.

Ogres novada domes 16.jūnija lēmuma darbība tiek apturēta no pieteikuma saņemšanas dienas tiesā - 6.jūlija. Ogres novada dome lietā pieaicināta kā atbildētājs.

Vienlaikus tiek apturēta arī noslēgto līgumu starp pašvaldību un SIA "Granāti Pluss" darbība, jo, tiesas ieskatā, Ogres novada domes 16.jūnija lēmumā SIA "Granāti pluss" izvirzītās prasības, proti, pirms paredzētās darbības sākšanas noslēgt ar pašvaldību līgumu par drošības naudas iemaksu un līgumu par derīgo izrakteņu transportēšanas ceļiem, to uzturēšanu un atjaunošanu, ir uzskatāmas par administratīvā akta, proti, lēmuma, nosacījumiem. Tādēļ, ievērojot, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā tiek apturēta lēmuma darbība, arī tajā ietverto nosacījumu darbība tiek apturēta.

Kā trešā persona lietā pieaicināta "Granāti pluss".

Tiesa savā lēmumā arī norāda, ka Vides aizsardzības likuma 9.panta trešajā daļā ir noteikts, ka sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašvaldības administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi.

Tādēļ tiesa uzskata, ka pieteicēji ir vērsušies tiesā vides aizsardzības interesēs, iebilstot, ka paredzētās darbības ietekme uz apkārtējo vidi nav pienācīgi izvērtēta, jo veiktajā ietekmes uz vidi novērtējumā ir būtiski trūkumi, kā arī pašvaldība nav pienācīgi izsvērusi apkārtējo iedzīvotāju tiesību uz labvēlīgu vidi iespējamo aizskārumu. Paredzētās darbības rezultātā tiks iznīcināta ainava, ievērojami izplatīsies veselībai kaitīgie putekļi, kā arī ūdens atsūknēšanas dēļ būtiski kritīsies gruntsūdens līmenis, tādēļ daļai iedzīvotāju nebūs vairs pieejams ūdens.

Turklāt, tiesas ieskatā, saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 4.punktu, vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot izvērtēšanas principu, proti, jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai sākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa secinājusi, ka pieteikumā ir izteikti argumenti, kas norāda uz vides tiesību normu iespējamu pārkāpumu.

Vienlaikus tiesa uzsver, ka pieteikuma pieļaujamības izvērtēšanas laikā nav iespējams un nav nepieciešams konstatēt, vai tiešām pastāv pieteikumā norādītā neatbilstība vides normatīvo aktu prasībām, kā arī vai patiešām pārsūdzētais administratīvais akts un faktiskā rīcība rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi - šādu apstākļu noskaidrošana ir tiesas uzdevums, izskatot lietu pēc būtības.

Kā vēstīts, Tīnūžu pagasta iedzīvotāji jau vairāk nekā četrus gadus cīnās pret karjera "Granāti" izveidošanu. Šajā laikā tikuši apstrīdēti gan dažādu institūciju pieņemtie lēmumi, gan piesaistīti visaugstākā līmeņa eksperti. Iedzīvotāju protesti kulmināciju sasniedza īsi pirms Ogres novada domes 16.jūnija sēdes, kad pret karjera ierīkošanu tika savākti vairāk nekā 770 iedzīvotāju paraksti. Iedzīvotāju prasības ievērot likumā garantētās tiesības tika nosūtīti gan Saeimai, gan atbildīgajai ministrijai, gan tiesībsargam, gan citām valsts un pašvaldības institūcijām.

16.jūnijā Ogres novada domes deputāti ar 17 balsīm "par", četrām balsīm "pret" un vienam deputātam balsojumā atturoties nolēma dot atļauju karjera "Granāti" darbībai, iekasējot no SIA "Granāti pluss" 100 000 eiro drošības naudu.

Pret šī karjera darba uzsākšanu protestēja Tīnūžu iedzīvotāji, kuri bažījas, ka "Granātu" darbības rezultātā tuvākās apkārtnes iedzīvotāju īpašumos pazudīs ūdens no urbumiem.

Domes sēdē noraidīja deputāta Toma Āboliņa priekšlikumu, kas paredzēja uzdot SIA "Granāti pluss" veikt atkārtotu ietekmes uz vidi novērtējumu, jo esošajā nav izvērtēta irdināšanas metode. Āboliņa priekšlikumu atbalstīja pieci deputāti, bet 17 bija pret šādu nosacījumu.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) paziņoja, ka deputātiem ir jāspēj sabalansēt iedzīvotāju un uzņēmēju intereses. Viņš pārmeta bijušajiem Ikšķiles novada deputātiem, kuri ir pieņēmuši tādu teritorijas plānošanas dokumentu, kur līdzās dzīvojamajai zonai ir atļauta arī rūpnieciskā zona.

"Nauda pašvaldības kontā rodas no uzņēmējdarbības. Savā lēmumā, ko šodien mēs atbalstījām, uzņēmējam ir aizliegts izmantot spridzināšanas metodi, esam ierobežojusi darba laiku, noteikuši prasību izveidot ūdens monitoringu, kā arī iemaksāt 100 000 eiro drošības naudu," uzsvēra domes priekšsēdētājs.

Deputāts Rūdolfs Kudļa (LRA) vaicāja, vai pašvaldība ir izvērtējusi SIA "Granāti pluss" līdzšinējo darbību, jo pēc publiski pieejamajiem datiem uzņēmumam ir maksātnespēja. Attiecīgi deputātu interesēja, vai uzņēmums vispār spēs samaksāt drošības naudu un kāda būs tās izcelsme. "Ja nespēs samaksāt drošības naudu, tad nestrādās," atteica Helmanis.

Pēc pieņemtā lēmuma tiks sagatavots pašvaldības un SIA "Granāti pluss" līguma projekts, par kuru domes deputātiem vēl būs jālemj.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Granāti pluss" pēdējos trīs gados strādājusi bez apgrozījuma. Pērn uzņēmuma zaudējumi sasnieguši 6553 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2015.gadā, tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Granāti pluss" īpašnieki ir Toms Augustāns un Eva Mence.