Saeimas Ārlietu komisijā trešdien lems par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības izbeigšanu

Rīga, 19.dec., LETA. Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 21.decembrī, skatīs likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu, liecina Saeimas publiskotā informācija.

Komisijas sēde paredzēta plkst.10 Ārlietu komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 10/12.

Atbilstoši Zemkopības ministrijā skaidrotajam zivsaimniecības nozares uzņēmuma SIA "North Star LTD" Norvēģijā veiktās investīcijas veido nozīmīgu daļu no visa kopējā Latvijas investīciju apmēra Norvēģijā, proti, kopējais "North Star LTD" investīciju apmērs ir 13-15 miljoni eiro, kamēr kopējās Latvijas investīcijas Norvēģijā veido 20 miljonus eiro. Taču saistībā ar šīm investīcijām joprojām notiek tiesvedības process Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā Londonā.

Lai nodrošinātu, ka lietas izskatīšanas laikā līdz sprieduma pasludināšanai tiesiskie apstākļi, tostarp tie, kas izriet no Latvijas valdības un Norvēģijas līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas ir piemērojams arī izskatāmās lietas ietvaros, paliktu nemainīgi, līguma izbeigšanas laiks varētu būt 2023.gada 10.februāris.

Oriģinālais Latvijas-Norvēģijas sadarbības līgums tika parakstīts 1992.gada 16.jūlijā.

Trešdienas, 21.decembra, sēdē plānots izskatīt vairākus priekšlikumus, tostarp likumprojektā iekļaut punktu, kas atrunā, ka vienošanās pārtraukt līgumu un tā spēkā stāšanās neietekmē tiesvedībā esošās lietas, kas sāktas pamatojoties uz līgumu starp Norvēģijas valdību un Latvijas valdību par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Iesāktajās tiesvedībās ir iespējams iecelt jaunus tiesnešu sastāvus, ja tas nepieciešams.

Pirmoreiz likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu" Ārlietu komisijā tika skatīts šogad 12.oktobrī.

Toreiz vienbalsīgi komisija lēma atlikt likumprojekta izskatīšanu, kā arī uzdot Zemkopības ministrijai un Ārlietu ministrijai kopīgi izdiskutēt visus riskus un atrast vienotu nostāju par līguma izbeigšanu.

Otro reizi likumprojekts Ārlietu komisijā tika skatīts 26.oktobrī un tika atbalstīts pirmajam lasījumam. Ārlietu komisija ierosināja atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Komisijā izskatīšana tika turpināta arī 30.novembrī, kad par to ziņoja Ārlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Sēdē tika pausti vairāki iebildumi, tostarp Zemkopības ministrijas pārstāvji norādīja, ka likumprojekts būtu jāpārskata Ministru kabinetam un tas apgrūtinās iespējas sekmīgi aizstāvēt Latvijas intereses.

Neskatoties uz iebildumiem, tika nolemts par likumprojekta tālāku virzību.

"North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs aģentūrai LETA norādīja, ka "North Star LTD", kas sācis tiesvedību par investīciju aizsardzību ar Norvēģijas valdību par sniega krabju nozveju Barenca jūrā, radušās aizdomas par atsevišķu Latvijas valdības pārstāvju un Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja "izpatikšanu" Norvēģijai, sasteigti virzot likumprojektu, ar kuru tiktu izbeigts pirms 30 gadiem abu valstu noslēgtais līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

"Iespējams, tas tiek darīts apzināti, lai Norvēģijas valdībai tā saucamās "sniega krabju" nozvejas lietā pēc gaidāmā starptautiskās šķīrējtiesas lēmuma nebūtu jāizmaksā uzņēmumam "North Star LTD" pieprasītā kompensācija - 400 miljonu eiro apmērā," pieļāva Pildegovičs.

Viņš uzsvēra, ja likumprojekts tiks pieņemts, Latvijas uzņēmumam praktiski zudīs iespējas tiesiskā ceļā panākt godīgu rezultātu, jo pirms tiesa nāks ar atzinumu par Latvijas uzņēmumu investīciju aizsardzību Norvēģijā, šāds līgums vairs nebūs spēkā esošs.

Pildegovičs norāda, ka šāda likumprojekta pieņemšana Saeimā var ietekmēt uzņēmuma prasību izbeigšanu starptautiskajā šķīrējtiesā.

Tāpat viņš pauž viedokli, ka nav skaidrs, kāpēc Latvijas atbildīgajām amatpersonām valdībā un Saeimā vajadzētu steigties savstarpēji izbeigt tiesības atsaukties uz nelabvēlīgu attieksmi pret Latvijas ieguldījumiem Norvēģijā, īpaši ņemot vērā šobrīd notiekošo strīda izskatīšanu, pamatojoties uz starpvalstu divpusējiem pamatiem ar Norvēģiju.

"North Star LTD" vadītājs arī skaidro, ka šogad oktobrī un novembrī Londonā, "North Star" lietas izskatīšanā Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā, Norvēģija atteicās izskaidrot savu rīcību saistībā ar Latvijas-Norvēģijas divpusējo ieguldījumu līguma izbeigšanu un tās radītajām sekām.

Viņš uzsvēra, ja sniega krabju zvejniecības ieņēmumi ir lēšami aptuveni viena miljarda eiro gadā apmērā, tad paredzamie Baltijas valstu ieņēmumi no šādas zvejniecības varētu būt aptuveni 330 miljoni eiro gadā, un vismaz pusi šī apmēra vai pat vairāk iegūtu Latvijas uzņēmumi.

"Valsts ieņēmumu izteiksmē Latvijai, tostarp ar nodokļiem, neskaitot jaunu darbavietu radīšanu Latvijā un citur, tas būtu varējis būt ļoti nozīmīgs budžeta papildinājums," norādīja Pildegovičs.

Jau ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam "North Star LTD" piederošo zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzina, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

2019.gadā "North Star LTD" īpašniekam Pildegovičam un "North Star LTD" nelabvēlīgu lēmumu pieņēma Norvēģijas Augstākā tiesa.

Tiesāšanās turpinās Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā Vašingtonā, kur sūdzību par Norvēģiju šķīrējtiesā iesniedza Pildegovičs un "North Star LTD". Prasītājs norādījis, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. "North Star LTD" no Norvēģijas pieprasa 388 miljonus eiro.

ES Vispārējā tiesa noraidījusi arī Latvijas prasību attiecībā uz zvejas tiesību aizstāvību sniega krabju zvejas lietā.

Tāpat ziņots, ka no 2022.gada 31.oktobra līdz 4.novembrim šķīrējtiesā Londonā notika sēde par piekritību un pamatotību, kurā abas puses prezentēja savus argumentus un jautājumus tiesnešu priekšā. Paredzēts, ka trīs līdz piecu mēnešu laikā Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā izskatīs tā dēvēto sniega krabju lietu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "North Star LTD" 2021.gadā strādāja ar 635 858 eiro apgrozījumu, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 28,7% - līdz 2,181 miljonam eiro.

"North Star LTD" reģistrēts 2014.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Pildegovičs.