Bartaševičs apsūdzību vēršanu pret viņu turpina saukt par "politisku vajāšanu"

Rīga, 8.apr., LETA. No Rēzeknes domes priekšsēdētāja amata atceltais Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") savu vainu viņam inkriminētajos nodarījumos kategoriski neatzīst, joprojām uzstājot, ka esot kļuvis par "politiskas vajāšanas upuri".

Komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paustās apsūdzības, Bartaševičs aģentūrai LETA klāstīja, ka viņa vajāšana esot aizsākusies pagājušajā gada maijā pēc politiskās partijas "Kopā Latvijai" dibināšanas sapulces. "Acīmredzami, šī procesa mērķis ir nepieļaut un kavēt jaunam politiskam spēkam ar plašu iedzīvotāju atbalstu pilnvērtīgi piedalīties politiskajā dzīvē," apgalvo Rēzeknes domes deputāts.

Pēc politiķa vārdiem, KNAB pārmetumi par nepilnīgi norādītu informāciju valsts amatpersonas deklarācijās esot nepamatoti spriedelējumi. "Es it kā savā amatpersonas deklarācijā neesmu norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu 33 000 eiro apmērā. Deklarācijās par laika periodu no 2010. līdz 2021.gadam, kad aizdevuma līgums tika izbeigts, es norādīju patiesu informāciju par laulātajai izsniegto aizdevumu," apgalvo pašvaldības politiķis. Viņam neesot saprotams, kādu informāciju viņš varētu būt norādījis nepilnīgi vai kādā veidā būtu slēpis jebkādus deklarējamus darījumus.

"Publiski paustais viedoklis", kā KNAB pārmetumus nodēvējis Bartaševičs, neatbilstot patiesībai, un esot "lieki teikt, ka visai savādi ir tas, ka tieši pie konkrētajām politiskajām norisēm tiek aplūkoti notikumi, kuri ir jau vairāk nekā desmit gadus seni".

"Dīvainības" no izmeklēšanas iestādes puses agrākais mērs saskata arī attiecībā uz pārmetumiem par "it kā neizpaužamu ziņu izpaušanu". Saskaņā ar Bartaševičam pieejamo informāciju, kā neizpaužama informācija tiekot traktēta "visai sabiedrībai publiski pieejami Zemesgrāmatas ieraksti par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku". Viņš uzstāj, ka neesot nodevis "kaut vienai personai" jebkādu informāciju, kura varētu tikt uzskatīta par neizpaužamām ziņām.

Pašvaldības politiķis pauž cerību, ka tiesa "taisnīgi izspriedīs šo absurdo apsūdzību, kura politiskā motivācija ir nenoliedzama".

Kā ziņots, KNAB rosinājis prokuratūrai apsūdzēt bijušo Rēzeknes mēru Bartaševiču par to, ka viņš izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju sievai Olgai un desmit gadu garumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu 33 000 eiro apmērā, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs, personīgu motīvu vadīts un ģimenes locekles pamudināts, uzdeva pašvaldības darbiniecei iegūt informāciju no amata pienākumu pildīšanai pieejamās datubāzes, aģentūru LETA informēja KNAB.

Darbiniece iegūto ierobežotās pieejamības informāciju saistībā ar vairākiem nekustamajiem īpašumiem nodeva Bartaševičam, kurš šīs ziņas izpauda ģimenes loceklei, kura, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, ir viņa sieva un vairāku uzņēmumu īpašniece Olga Bartaševiča. Piemēram, kā liecina "firmas.lv" informācija, Batrtaševičai kopā ar vīrabrāli Mihailu Bartaševiču uz pusēm pieder SIA "Latgalija", kas saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā redzamajiem datiem vairākkārt uzvarējusi apjomīgos Rēzeknes pašvaldības iepirkumos.

Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka Bartaševičs no 2014.gada kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis informāciju par ģimenes loceklei izsniegtā aizdevuma daļu 32 984 eiro apmērā.

Ņemot vērā minēto KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rēzeknes mēru par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.

Tāpat KNAB viņam inkriminē nepatiesu ziņu par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Savukārt amatpersonas ģimenes locekli rosināts apsūdzēt par uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas.

Tikmēr pašvaldības darbiniecei kriminālprocesa laikā mainīts statuss un izmeklēšanas darbībās viņa piedalījās liecinieka statusā.

Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par kriminālprocesa, kas uzsākts 2023.gada 20.decembrī, turpmāko virzību.