Latvijas uzņēmums "A.C.B." pabeidzis darbus vienā no "Rail Baltica" posmiem Lietuvā

Rīga, 1.okt., LETA. Latvijas ceļu būves uzņēmums AS "A.C.B." Lietuvā, Jonavas rajonā, posmā Žeimi-Šēta pabeidzis "Rail Baltica" dzelzceļa maģistrāles vietējo pievedceļu un drenāžas sistēmu izbūvi, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

"A.C.B." piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko publiskā iepirkuma procedūrā. Būvdarbi objektā tika sākti 2023.gada aprīlī un līgumcena, projektam noslēdzoties, sasniedza 7,7 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Līguma ietvaros "A.C.B." Jonavas rajonā īstenojis 13 vietējo pievedceļu izbūvi 13,7 kilometru garumā un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, tostarp, drenāžas tīklu un caurteku izbūvi. Savukārt vietās, kur nav bijis iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izveidotas pievedceļu nobrauktuves.

"A.C.B." valdes locekle Anna Priščepa informē, ka aktīvākajos periodos būvniecībā vienlaikus bija iesaistīti vairāk nekā 100 strādnieku un 60 tehnikas vienību. Darbu laikā pārvietoti aptuveni 100 000 kubikmetru grunts un izbūvēti uzbērumi 85 000 kubikmetru apmērā. Savukārt, veicot teritoriju meliorācijas darbus gandrīz piecu miljonu kvadrātmetru platībā, iebūvētas drenāžas caurules 27 kilometru garumā. 

Būvdarbi vienlaikus norisinājās vairākās vietās, un būvlaukumi atradās būtiskā attālumā cits no cita. Tādēļ, efektīvākai darbu plānošanai un uzraudzībai, izmantoti mūsdienīgākie tehniskie risinājumi, piemēram, 3D modelēšana, virsmu skenēšana ar dronu un lāzera tehnoloģijām, kā arī darbu gaitas video fiksēšana ar dronu palīdzību. Būvdarbi tika veikti piemērojot BIM ("Building Information Modeling") modelēšanu, kā arī tika ievērotas stingras prasības vides aizsardzības jomā, atzīmē kompānijā.

Jaunizbūvēto 13 pievedceļu primārais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi jaunajai dzelzceļa infrastruktūrai tehniskās apkopes nolūkos, kā arī nodrošināt transporta savienojumus vietējiem iedzīvotājiem. Patlaban tos uzturēs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs "LTG Infra", pēcāk paredzot nodot to apsaimniekošanu Jonavas novada pašvaldības pārziņā.

Iepriekš jau ziņots, ka 2023.gada marta sākumā uzņēmumi "A.C.B." un "LTG Infra", kas ir "Rail Baltica" nacionālais projekta ieviesējs Lietuvā, parakstīja līgumu par 7,1 miljonu eiro plus PVN. Lietuvā "Rail Baltica" izbūves darbi tiek izsludināti vairākos iepirkumos, lielākoties trases un tai paredzētās infrastruktūras izbūvi dalot piecus līdz 20 kilometrus garos posmos. Latvijas uzņēmums, piedaloties vienā no lotēm, uzvarēja publiskā iepirkuma procedūrā par "Rail Baltica" piebraucamo ceļu izbūvi Žeimi-Šēta.

Tāpat ziņots, ka "A.C.B." koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 150,975 miljoni eiro, kas ir par 43,3% vairāk nekā 2021.gadā, vienlaikus koncerna zaudējumi saruka vairākkārt un bija 424 124 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publicēti.

Kompānija reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 12 477 241 eiro. "A.C.B." īpašnieki ir SIA "D64" (49,5%), kuras patiesā labuma guvēja ir Tatjana Rapoporta, SIA "ACB Holdings", kuras patiesie labuma guvēji ir Valdis Lejnieks un Edvīns Tankelsons, un SIA "Seidi", kuras patiesā labuma guvēja ir Rapoporta. 

Vēstīts arī, ka Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.