Praksē notiek tas, ka katra pašvaldība mēģina atrast savu unikālo risinājumu un modeli, kā azartspēļu nozari savā novadā regulēt. Arī pašas pašvaldības atzīst, ka šajā jautājumā skaidrības nav. To arī redzam pēc sāktajām tiesvedībām. Labs piemērs ir Salaspilī, kur dome pieņēma jauno teritorijas plānojumu, kas noteica, kurās vietās drīkst būt azartspēles un kur nedrīkst. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo plānojumu saskaņoja un attiecīgi pašvaldība anulēja azartspēļu atļaujas divām esošajām zālēm. Uzņēmējs šo pašvaldības lēmumu apstrīdēja tiesā. Bija divas tiesvedības, kur vienā tiesvedībā uzvarēja Salaspils dome, bet otrā - uzņēmums. Tas liecina, ka arī tiesām ir dažādi uzskati. Turklāt šo jautājumu nav jārisina tiesām. Nozarei būtībā ir vienalga, vai to regulē valsts vai pašvaldības, svarīgākais, lai ir skaidri spēles noteikumi. Ja ir decentralizēts regulējums un par azartspēļu ierobežošanu lemj pašvaldības, tad arī azartspēļu nodokļiem būtu jānonāk pašvaldību budžetos, savukārt, ja lēmumi ir centralizēti, tad nodokļiem ir jānonāk Valsts kasē, kā tas ir pašlaik.