Latvijas pārtikas uzņēmumi šo gadu varētu dēvēt par stabilizācijas gadu, kurā ir daudz izaicinājumu, bet situācija kopumā nav tik draudīga kā kara sākumā, 2022.gadā nevarēja saprast, kas notiks rīt, šodien un pat pēc stundas. Dažām no izejvielām pašlaik cenas ir stabilizējušās, daļai cenas ir samazinājušās, bet ir izejvielas, kurām cenas ir dubultojušās, piemēram, cukurs. Banku likmju kāpums ražotājus ietekmē vienkārši dramatiski, un ņemt kredītus par tādiem procentiem daudziem uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem, ir nereāli. Savukārt lielajiem ražotājiem šīs augstās banku likmes aptur vēlmi investēt. Tāpat nav skaidrības par ģeopolitiskās situācijas attīstību. Tāpēc, no vienas puses, ir stabilizācija, bet no otras puses - tā ir grūta stabilizācija ar daudziem izaicinājumiem. Izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, bet nevar arī teikt, ka viss ir gludi un problēmu vairs nav. Karš turpinās un ir daudz neskaidrību par graudu, pārtikas cenām. Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā. Pārtikas ražošanu Latvijā ne tik daudz apgrūtina izejvielu cenu krīze, bet galvenais ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm. Kopējā analīze liecina, ka Latvijas ražotājs valstij nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā. Latvijas ražotājiem liels izaicinājums ir iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, to jebkurš pārtikas ražotājs izjūt ļoti krasi un asi, turklāt Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē lielāku daļu savu ienākumu nekā citās valstīs. Tādēļ ražotāji tam cenšas pielāgoties. Zemākajai cenai ir ļoti liela nozīme un pat vēl lielāka nekā līdz šim, tādēļ pārtikas ražotāji lielāko uzsvaru liek tieši uz ekonomisko segmentu un pārstrukturizē sortimentu, lai pielāgotos pirktspējai. Ļoti daudz produktu grupu piedāvājam akciju cenas, jo ir ļoti riskanti uzreiz dot cenas samazinājumu kopumā, jo nākotnes prognozes nav skaidras. Šogad mēs varam izdzīvot tādā stabilizācijas gadā, jo nav tā, kā bija 2022.gadā, kad sadārdzinājās visas pozīcijas - iepakojums, darbaspēks, izejvielas un energoresursi dubultā. Tādēļ pašlaik mēs varam runāt par relatīvi stabilu gadu.