Inflācija Latvijā ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni pēdējo 25 gadu laikā, pārsniedzot pirms finanšu krīzes pieredzēto. Šā gada augustā inflācijas līmenis uzrādīja prāvu 21.4% gada pieaugumu, iepretim pirms finanšu krīzes pieredzētajam pīķim - 17.7%.Kādas ir atšķirības starp inflāciju 2008. gadā un pašlaik?Lai gan inflācijas līmenis ir bijis augsts gan 2008. gadā, gan pašlaik, iemesli tik straujam cenu pieaugumam ir krasi atšķirīgi (skat. 1.attēlu).Pirms finanšu krīzesPirms finanšu krīzes - 2008. gadā, pārmērīga kreditēšana un kapitāla ieplūde veicināja iekšējo nesabalansētību. Strauji a ...

Efektīvas un sadarboties spējīgas komandas var izveidot ne tikai atrodoties vienā birojā, bet arī organizējot komandas darbu attālināti jeb hibrīdkomandās, kad daļa no darbiniekiem strādā klātienē, bet daļa - attālināti. Darbs hibrīdkomandās prasa jaunas prasmes un pieejas ne tikai no darbiniekiem, bet jo īpaši vadības līmenī, lai turpinātu motivēt, iesaistīt un veidot veiksmīgu komandu.Kopā ar konsultāciju uzņēmuma “FranklinCovey” dibinātāju Latvijā, sertificētu treneri, kouču un konsultantu Mārtiņu Martinsonu, “Swedbank Latvija" apkopojusi būtiskāko, kas jāņem vērā ikvienam vadītājam, organi ...

2022. gada 2. ceturksnis pavadīts augošu cenu un neskaidras nākotnes attiecībā uz pieprasījumu zīmē. Pieaugošās cenas palielinājušas gan importa, gan eksporta vērtību. Tomēr vislielāko iespaidu uz importa vērtību atstājis tieši energoresursu cenu kāpums, meklējot ilgtermiņa alternatīvas Krievijas gāzei, taču īstermiņā aizvien nodrošinoties ar lieliem dabasgāzes iepirkumiem. Tas veicinājis minerālproduktu importa vērtības kāpumu līdz teju pusei no kopējā importa pieauguma. Liels kāpums fiksēts transporta importā, no tiem lielāko daļu veido lidaparāti. Tāpat nozīmīgs pieaugums vērojams koksnes i ...

Ekonomikā gada pirmā puse vēl bija diezgan spēcīga. Arī pēc kara sākuma Ukrainā, kam sekoja jauns cenu lēciens un ekonomisko attiecību vājināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas ekonomikā turpinājās pozitīvā vilkme no pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas. Tā atmodināja pieprasījumu pēc tādiem pakalpojumiem kā izklaide, atpūta, ēšana ārpus mājas un ceļošana. Mājsaimniecību patēriņš bija viens no būtiskākajiem izaugsmes virzītājiem, atpaliekot vien no eksporta snieguma.Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir uzlabojusi iepriekš publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu otrajam ce ...

Esam paaugstinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1.4% līdz 2.4%, bet tas ir tikai pateicoties ļoti spēcīgam gada sākumam. Kā jau gaidīts, sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā arvien vairāk atbalsojas ekonomikā – strauji aug cenas, pieprasījums sāk savārgt, un sankcijas nelabvēlīgi ietekmē ierastos preču un pakalpojumu aprites ceļus. Jau otrajā ceturksnī ekonomika saruka, un arī gada otrajā pusē gaidāms kritums. No recesijas neizbēgsim, tomēr gaidāms, ka tā būs neliela un īslaicīga. Inflācija sāks būtiskāk noplakt tikai nākamā gada laikā, ļaujot ekonomikai uzelpot. Latvijas ...

Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais patēriņa grozs ir par 21% dārgāks nekā pirms gada. Tik straujš cenu kāpums ietekmē ikvienu, turklāt īpaši asi tas izjūtams uz iepriekšējās desmitgades fona, kad inflācija bija vidēji tikai nedaudz virs 1% gadā.Inflācijas temps ir pārsniedzis 2008. gada pīķi, kas toreiz bija sekas ekonomikas "pārkaršanai". Daudziem joprojām atmiņā spilgti iespiedušies tādi termini kā "fiskālā konsolidācija" un "pretinflācijas plāns". Tomēr tagad situācija būtiski atšķiras – inflā ...

2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.Jau iepriekš nebija šaubu, ka 2.ceturkšņa IKP rādītāji būs daudz vājāki nekā 1. ceturksnī, galvenokārt produktu nodokļu iekasēšanas svārstību dēļ, gada sākumā tie aug ...

Lielāki vai mazāki kiberuzbrukumi uzņēmumiem notiek katru dienu. Tādēļ ir svarīgi pienācīgi aizsargāt gan savu mājaslapu, kurā apkopo klientu datus, gan iekšējās datu bāzes un e-pastu kontus. Datu zādzības izmaksas ir pārāk augstas, lai šo risku atstātu bez ievērības, jo uz spēles tiek liktas ne vien finanses, bet arī uzņēmuma reputācija. Uzņēmējiem: Glabāt klientu datus pašiem vai uzticēt citam?Interneta veikalos datu aizsardzība ir īpaši svarīga, jo datu noplūdes gadījumā tādi klienta dati kā e-pasts, internetveikalā izveidotā profila parole, telefona numurs, iespējams, arī personas kod ...

Ukrainā karš norit jau četrus mēnešus, teju tikpat ilgi ir spēkā Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, komercdarbības veicējiem u. c. Sankciju īstenošana ietekmē ne tikai subjektus, pret kuriem tās ir vērstas, bet arī tos, kuriem ir pienākums tās ievērot. Šobrīd jau varam secināt, ka sankciju ievērošana būtiski sarežģī Latvijas uzņēmumu ikdienu, tomēr vienlaikus priecē uzņēmēju godprātīgā attieksme, cenšoties izprast pat viskomplicētākos sankciju piemērošanas aspektus.Sadarbība ar sankcionētajām valstīm – sarežģītaLīdz ar katru jaunu Rietumvalstu sankci ...

Aizvien biežāk medijos un sabiedrībā dzirdam vārdus kiberrisks, kiberincidents, hakeri - ļaunprātīgas ielaušanās datortīklos vai sistēmās kļūst par daļu no ikdienas realitātes. Kad tā nozagti dati vai nograutas sistēmas, uzņēmums vai iestāde zaudē finansiāli, cieš to spēja digitāli funkcionēt, tāpat arī – reputācija.Uzņēmumu kiberdrošības speciālisti ir pieprasītākais amats darba tirgū, jo teju katrs uzņēmums un privātpersona apzinās, ka risks iekļūt kiberķibelēs ar katru dienu pieaug [1]. Kad visi iespējamie IT un citi mājasdarbi paveikti, lai nodrošinātos pret kiberincidentiem, vēl atliek ie ...